Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Narkotisko vielu jēdziens | 4 |
3. | Narkotiku lietotāja pazīmes | 5 |
4. | Narkotisko vielu klasifikācija | 6 |
5. | Narkotiku lietošanas atkarība un sekas | 6 |
6. | Aizvietojošā terāpija no opioīdiem atkarīgajiem | 7 |
7. | Legālo un nelegālo narkotiku lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū un uzsākšanas motivācija | 9 |
8. | Narkomānijas novēršanas veidi policijas darbā | 10 |
9. | Narkomānija Latvijā | 13 |
10. | Nobeigums | 15 |
11. | Izmantotā literatūra | 16 |
Legālo un nelegālo narkotiku lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū un uzsākšanas motivācija
Pētījumā apskatīta legālo (alkohols, tabaka) un nelegālo (marihuāna, amfetamīni, ekstazī, kokaīns, heroīns) atkarību izraisošo vielu, kā arī psihoaktīvo medikamentu (sedatīvie līdzekļi, trankvilizatori, antidepresanti) izplatība, lietošanas modeļi un uzsākšanas motivācija 15 - 64 gadus vecu iedzīvotāju vidū.
Pētījums parāda, ka salīdzinājumā ar 2003. gadu, 2007. gadā par četriem procentiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri dzīves laikā mēģinājuši lietot jebkādas narkotiskās vielas - attiecīgi no 12 līdz 16 procentiem. Tomēr pozitīvi vērtējams tas, ka būtiski nav palielinājusies to iedzīvotāju daļa, kas narkotikas lietojusi pēdējā gada un pēdējā mēneša laikā.33
Biežāk narkotikas tiek pamēģinātas un lietotas Rīgā un citās lielākajās pilsētās.
Kopumā lielākais skaits iedzīvotāju, kas narkotikas pamēģinājuši ir vecuma grupā no 15 - 34 gadiem – 38 procenti vīriešu un 18 procenti sieviešu. Vīrieši lietot narkotikas pamēģinājuši divas reizes biežāk nekā sievietes.
Visbiežāk lietotā nelegālā narkotiskā viela iedzīvotāju vidū ir marihuāna vai hašišs – to pamēģinājuši 12 procenti iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2003., 2007.gadā būtiski nav palielinājies iedzīvotāju skaits, kas mēģinājuši lietot marihuānu, tomēr ir palielinājies marihuānu lietot mēģinājušo sieviešu skaits.
Otra biežāk lietotā viela ir ekstazī, to pamēģinājuši gandrīz pieci procenti Latvijas iedzīvotāju.
Kā amfetamīnus, tā arī opioīdus lietot pamēģinājuši trīs procenti Latvijas iedzīvotāju.
Lai arī kokaīns Latvijā ir viena no dārgākajām narkotiskajām vielām, tās pamēģinātāju īpatsvars iedzīvotāju vidū kopš 2003. gada ir pieaudzis aptuveni par vienu procentu.
Narkotiku lietošanas izplatība ir atkarīga no tā, cik viegli iedzīvotājiem narkotikas ir pieejamas. Narkotiku iegūšanas sarežģītību nosaka tas, vai cilvēkam ir zināms kāds, kas šo vielu lieto. Tie, kuri paši, vai kuru draugi lieto narkotiskās vielas, norādīja, ka zina vairākas vietas, kur narkotikas var nopirkt vai cilvēkus, kas tās pārdod.
Nereti tiek piedāvāts narkotikas pamēģināt bez maksas. Aptaujātie atzinuši, ka visbiežāk bez maksas piedāvāts pamēģināt marihuānu. 21 procents aptaujāto atzina, ka ir saņēmuši šādu piedāvājumu, visbiežāk kādā privātā pasākumā drauga mājās. Lielākā daļa (58%) no tiem, kuriem narkotikas piedāvātas, tās arī lietojuši.
Visbiežākā situācija, kad narkotikas tiek pamēģinātas vai lietotas, ir atrašanās draugu kompānijā. 75 procenti narkotikas lietojuši kompānijā ar draugiem, bieži (21%) tās lietojuši apmeklējot diskotēku vai klubu. Tikai seši procenti aptaujāto atzinuši, ka narkotikas lieto skumjos vientulības brīžos, savukārt trīs procenti – kad rodas problēmas ģimenē, skolā vai darbā, un vēl trīs procenti – garlaicības mākti.
…
Visās narkotiku apkarošanas iestādēs vērojami statistikas uzlabojumi – arvien vairāk aizturēto noziedznieku, arvien lielāks izņemto vielu daudzums. Tas panākts, pateicoties savstarpējai sadarbībai, jo beidzot otrā plānā nolikta konkurence. Agrāk bija gadījumi, kad vietējie dienesti nedalījās ar informāciju, jo slavas laurus vēlējās tikai sev. Savukārt darbiniekus motivēja prēmijas 1,2 algu apmērā gadā, tomēr jau kopš pagājušā gada tās ir likvidētas. Ekonomiskā krīze neiet secen arī narkotiku apkarotājiem. Piemēram, šobrīd VID Muitas kriminālpārvaldei ir atņemta daļa finansējuma, tomēr pozitīvi, ka saglabāts darba resurss. "Narkotiku apkarošana ir prioritāte, un tai finansējumu nost ņems pēdējai. Izskanējušas baumas, ka muitai vairs nebūs suņu. Būs!" apliecina Ē. Zaļenieks. Viņš norāda, ka darba uzlabošanai būtu nepieciešams atrast papildu finansējumu virsstundu apmaksai, jo pārsvarā darbs notiek naktīs.
- Īpašuma iegūšana ar piegūšanu
- Likumiskā mantošana
- Narkokriminalitāte
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Īpašuma iegūšana ar piegūšanu
Реферат для средней школы14
Оцененный! -
Likumiskā mantošana
Реферат для средней школы51
-
Komerclikuma attīstība Latvijā
Реферат для средней школы24
-
Administratīvā procesa pamatprincipi: teorija un prakse
Реферат для средней школы2
-
Francijas tiesību sistēmas salīdzinājums
Реферат для средней школы8
Оцененный!