Mūsdien pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, ir ļoti daudz aktuālu problēmu, kas ir jārisina, lai sabiedrība būtu vesela. Viena no tādām problēmām ir narkomānija. Tā ir slimība, kas bremzē sabiedrības attīstību, iznīcina dzīves jēgu. Ar to “saslimst” netikai pieaugušie, bet arī bērni. “Slimnieku” skaits palielinās ļoti strauji.
Socioloģija, kā arī kriminoloģijā, tā ir uzskatāma par deviances formu. Deviance (no latiņu “de” – no + “via” – ceļš) ir rīcības novirzītība no sabiedrībā pieņemtajiem standartiem (sabiedrībā nav pieņemts lietot narkotikas).
Man šai referātā jāizpēta narkomānija, atbildot uz jautājumiem: kas tā ir, tās cēloņi un sekas, kā saistās ar noziedzību un, galvenais, kāds ir tās stāvoklis Latvijā?
Narkomānija (no grieķu “narkē” – sastingums, miegs + “mania” – mainīgs neprāts, kaisle) ir spilgti izteikta psiholoģiska tieksme un pieradums lietot vienu vai vairākas (polinarkomānija) narkotiskas vielas, kas iedarbojas uz centralo nervu sistēmu un izraisa smagas fiziskās un psihiski funkcionālās novirzes.
Narkomānija ir sabiedrības sociālā slimība. Savukārt narkotisms ir daudz plašāka parādība par narkomāniju, daudz plašāks attiecību loks, kuras nav saistītas ar narkomāniju kā slimību vien (narkotiku audzēšana, kultivēšana, ražošana, lietošana, uzglabāšana, realizācija un tml.).
Pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas narkotisko vielu ekspertu komisijas formulējuma par narkomānu uzskata cilvēku, kuram:
1)ir daļēji vai pilnīgi nepārvarama psihiska atkarība no ierastās vielas jeb tieksme pastāvīgi vai periodiski atjaunot tās lietošanu;
2)narkotiskās vielas iedarbības izraisīšanai ir nepieciešams pakāpeniski paaugstināt tās devu;
3)nav iespējams atteikties no narkotiskās vielas turpmākās lietošanas, jo pārtraukšana rada grūti paciešamus psihiskus un fiziskus traucējumus – absistenci, kura izzūd, lietojot atkārtotu vielas devu;
4)līdz ar bieži atkārtotu vielas lietošanu rodas periodiska vai sistemātiska intoksikācija, kas ir bīstama gan paša narkomāna veselībai un pat dzīvībai, gan arī apkārtējai sabiedrībai, jo var radīt psihiskus traucējumus reibumā vai absistencē un gatavību izdarīt noziegumus, lai iegūtu līdzekļus tālākai narkotisko vielu iegādei.
Šīs četras pazīmes piemīt gandrīz visiem narkomānijas un toksikomānijas veidiem. Tomēr vadošais simptoms, kas piemīt ne tikai narkomānijai, toksikomānijai, bet arī alkoholismam un nikotīnismam, ir slimīgā, uzmācīgā vai nepārvaramā tieksme atkārtot ierastās vielas lietošanu, kura pakāpeniski cilvēkā nomāc visas pārējās vēlēšanās un intereses. Ar šo atkarības simptomu sākas narkomānija. Šī tieksme vēl ilgi saglabājas tiem narkomāniem, kuri pēc ārstēšanās ir atteikušies no narkotiskajiem līdzekļiem.…
