Narkotiskās vielas pasaulē ir pazīstamas jau ļoti sen. Īpaši Austrumu zemēs, kur tās lieto jau ļoti sen un to uzskata pat par tradicionālu rituālu. Mūsu mentalitātei narkotikas ir svešas, tāpēc biežākais iemesls narkotisko vielu lietošanai ir ļoti vienkāršs - ziņkārība. Cilvēki arī vēlas izzināt līdz šim nezināmo, iegūt jaunas izjūtas, neapzinoties, ka ikviena narkotiskā viela izraisa spēcīgu atkarību, pat pēc vienas lietošanas reizes. Īpaši pusaudži īsti neapjauš narkotisko vielu daudzveidību un to iedarbības sekas, jo parasti viņi uzskata, ka atkarība rodas tikai tad, ja narkotiskās vielas lieto ilgāku laika sprīdi.
Latvijā pēdējos gados pieaug narkotisko un psihoaktīvo vielu lietošana. Rodas jaunas un jaunāka vecuma lietotāju grupas, pieaug sabiedrības iecietība pret dažām narkotikām, piemēram, marihuānu un hašišu. Tirgū ienāk jaunu veidu narkotikas, rodas jauni narkotiku lietošanas modeļi. Sastopamās narkotiskās vielas ir: marihuāna, hašišs, LSD, esktazī tabletes, amfetamīni, morfīns, heroīns, kokaīns, meskalīns, psilocibīns, fenciklidīns, halucinogēnās sēnes, CNS depresanti, smieklu gāze, hloroforms, ēteris u.c.
Šajā darbā autores ir nolēmušas izpētīt vai vidusskolas pusaudžu vidū tiek lietotas narkotiskās vielas. Autores uzskata, ka tieši pusaudžu vidū tiek visvairāk lietotas narkotiskās vielas.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt vai pusaudžu vidū tiek lietotas narkotiskās vielas tādēļ, ka arī lielākā sabiedrības daļa, kurā uzturas pusaudzis, lieto narkotiskās vielas.
Uzdevumi mērķa īstenošanai:
izvērtēt teorētisko materiālu par narkotiskajām vielām;
veikt pētījumu par narkotisko vielu lietošanu pusaudžu vidū;
anketas izstrāde;
anketu rezultātu analīze.
Pētījumā izmantotās metodes: literatūras iepazīšana, atlase un apkopošana par narkotiskajam vielām, anketēšana, iegūto rezultātu analīze.
Pētījuma bāze – vidusskolas pusaudži mazpilsētā.
Pētījuma hipotēze – ja pusaudzis uzturas sabiedrībā, kurā tiek lietotas narkotiskās vielas, tad arī pusaudzis ar laiku sāks lietot narkotiskās vielas.
Līdz XX gadsimta sākumam praktiski nebija ierobežojumu uz narkotiku ražošanu un lietošanu. Dažreiz bija mēģinājumi samazināt vai aizliegt noteiktu vielu lietošanu, bet tie bija īslaicīgi un visbiežāk neveiksmīgi. Tā, piemēram, tabaku, kafiju un tēju Eiropā sākumā atteicās pieņemt. Pirmais eiropietis, kurš uzsmēķēja tabaku - Kolumba līdzbraucējs Rodrigo de Heres - pēc ierašanās Spānijā tika apcietināts un iemests cietumā, jo valdība uzskatīja, ka viņā ir iemiesojies velns. Bija mēģinājumi arī aizliegt lietot kafiju un tēju. Ir zināmi arī gadījumi, kad valstis nevis aizliedza narkotikas, bet tieši otrādi veicināja tirdzniecību ar tām. Piemērs tam ir bruņoti konflikti starp Lielbritāniju un Ķīnu 19.gs. vidū.…
