Ievads.
Šajā referātā ir rakstīts par NATO izveidi un vēsturi. Par to, kas NATO ir un kādi ir šīs alianses mērķi, kā arī par NATO darbību aukstā kara laikā no 1949. – 1990. gadam un NATO darbību laikā no 1990. gadam līdz mūsdienām, jo, manuprāt, tieši šīs lietas vislabāk atspoguļo un parāda NATO īsto būtību, un dod daudz noderīgas informācijas par šo Aliansi. Katras nodaļas beigās ir secinājumi ar nodaļas kopsavilkumu par svarīgākajām lietām tajā.
NATO izveide.
1948. gada marta Briseles līgumā tika iestrādāti rietumu solidaritātes un kolektīvās aizsardzības principi par ekonomisko, sociālo un kultūras sadarbību kā arī kolektīvo pašaizsardzību. Šo līgumu savstarpēji noslēdza Lielbritānija, Francija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga (dažas no tagadējā NATO dalībvalstīm). Līguma 4. pants ietvēra kolektīvās pašaizsardzības mehānismu, uz kura vēlāk tika veidota arī Ziemeļatlantijas drošības sistēma.1
Pēc Briseles vienošanās ar diplomātiskiem pūliņiem tika paplašināts dalībvalstu loks, kas pievienosies eiropiešu aizsardzības sistēmai un to starpā līdzdalību ņēma ASV. Diplomātu centieni vainagojās ar jauna, plašāka līguma projekta izstrādi un ASV iesaisti topošajā Eiropas drošības sistēmā, kas bija vitāli svarīgs partneris Eiropas drošības garantēšanā.
Pamatakmens jaunajā Eiropas drošības sistēmā tika ielikts 1949. gada 4. aprīlī, kad Vašingtonā ASV, Kanāda, Lielbritānija, Francija, Luksemburga, Beļģija, Nīderlande, Itālija, Portugāle, Dānija, Islande un Norvēģija parakstīja Ziemeļatlantijas līgumu par savstarpēju palīdzību agresijas gadījumā.2 Līguma parakstīšanas rezultātā izveidojās NATO jeb Ziemeļatlantijas Alianse (Ziemeļatlantijas līguma organizācija (North Atlantic Treaty Organization - NATO)).…
