Šo funkciju nauda pilda vienmēr, kad notiek samaksa par saņemtajām precēm un pakalpojumiem. Nauda ir līdzeklis, kas padara maiņu daudz ērtāki, vienkāršāku un izdevīgāku. Tā aizstāj neefektīvo bartera tirdzniecību, kad notiek vienas preces vai pakalpojuma maiņa pret citu preci vai pakalpojumu. Nauda kā apgrozības līdzeklis neradās uzreiz, bet gad vēstures gaitā, attīstoties preču ražošanasi un tirdzniecībai.
Cilvēku sabiedrības sākumposmā naudas nebija. Cilvēki dzīvoja ģintīs un ciltīs. Visus saražotos ai no dabas iegūtos produktus viņi patērēja paši savu vajadzību apmierināšanai. Tirdzniecība starp kopienām neparstāvēja. Produktu maiņa notika tieši, mainot vienu lietu pret otru bertera darījumu veidā. Piemēram, ja kādai ciltij, kas ražoja graudus un pretī seņemot mājlopi, šī cilts tos ieguva, dodot kādai citai graudus un pretī saņemot mājlopus. Tātad notika tieša produktu maiņa. Naudas klātbūtne nebija vajadzīga. Šādu tirdzniecību, kas norisinās bez naudas, sauc par barteru.
Vēlāk, attīstoties sabiedriskajai darba dalīšanai, rodas iespēja ražot vairāk preču, nekā to ir nepiecišams pašu patēriņam.Līdz ar to palielinās apmaiņā nonākušo produktu daudzums. Maiņa kļūst regulāra. Šādos apstākļos maiņā sāk piedalīties nevis divas nejaušas preces kā agrāk, bet gan daudzas preces, un to maiņa notiek jau ar trešās precespalīdzību.
Lai iegūtu vienas preces vietā citu preci, preču īpašniekam kļūst arvien sarežģītāk un grūtāk atrast tādu pircēju, ar kuru var vienoties par apmaiņu. Tapēc rodas nepieciešamība pēc tādas preces, ko var mainīt pret jebkuru citu preci, kura tirgū pilda naudas lomu. Piemēram, zābaku īpašniekam ir vajadzīgs cirvis, bet cirvja īpašniekam ir nepieciešami nevis zābaki, bet gan labība. Šajā gadījumā tieša preču maiņa kā tas bija agrak, starp šiem diviem īpašniekiem nevar notikt. Vienam preču ražotājam vairs nav vajadzīga tieši tā prece, ko gribētu pārdot otrs ražotājs. Minētajā piemērā zābaku īpašinikam ir jāatrod tirgū tāda prece, kuru biežak par citām nonāk maiņā un kuru visi labprāt ņem pretī, lai apmainītu to pret jebkuru citu preci. Peiņemsim, ka tā ir aita. Tikai pēc tam, kad viņš ir ieguvis aitu, to iemaina pret cirvi. Savukārt cirvja īpašnieks,saņemi maiņā pret savu cirvi aitu, to apmaina pret labību. Tādējādi noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē maiņa var notikt tikai tajā gadījumā, kad no visa preču klāsta tirgū izdalās kāda konkreta prece, kurai pašai ir vērtība un kuru var apmainīt pret jubkuru citu preci. Šī prece iegūst maiņas vaditāja lomu, kļūst par dažādu preču vērtību mērauklu un pārvēršas par naudu.
Nauda, klūdama par starpnieci preču apgrozības procesā, pilda apgrozības līdzekļa funkcijas. Tas dod iespēju nomainīt maz efektīvos bartera darījumus un samazināt apgrozības izmaksas. Galarezultātā tas veicina ražošanas specializācijas un tirdzniecības attīstību un vispārēju sabiedrības progresu.
Nevar apgalvot, ka mūsdienās būtu pilnīgi izskausti bertera darījumi. Pastāvot noteiktiem apstākļiem, piemēram, augstam inflācijas līmenim valstī, bartera darījumiem tirdzniecībā tiek dota lielāka prikštocība nekā skaidras naudas norēķiniem.…
