Naudas atmazgāšanas problēmas uzņēmējdarbības vidē

Kā radās naudas atmazāgāšana?
Naudas atmazgāšanas process ir tikpat sens kā nauda un nodokļi, bet tā jēgu pirmo reizi, šķiet, visprecīzāk formulēja viens no Senās Romas imperatoriem. Atbildot uz sava dēla pārmetumiem, ka nav imperatora cienīgi ierīkot Mūžīgajā pilsētā publiskās maksas tualetes, viņš teica: “Bet, dēls, nauda taču nesmird.”
Kas tad ir naudas atmazgāšana?

Faktiski tas ir process, kurā nelegāli iegūta nauda, kas neparādās nekādos finanšu pārskatos un no kuras, loģiski, netiek maksāti arī nodokļi, pārvēršas legālos finanšu līdzekļos vai īpašumos.
Attiecīga ES direktīva min, ka naudas atmazgāšana ietver nodomu konvertēt vai nodot tālāk, vai noslēpt jebkuru īpašumu, kas iegūts kriminālas darbības rezultātā.
Savukārt Latvijas Bankas izpratnē netīrā nauda ir ienākumi no nelegālas narkotiku un ieroču ražošanas un tirdzniecības, nelegālas tirdzniecības ar radioaktīviem materiāliem, cilvēka orgāniem un audiem, no ķīlnieku sagrābšanas, viltotas naudas un vērtspapīru izgatavošanas, cilvēku nolaupīšanas, kontrabandas un reketa. Tik plaši naudas atmzgāšanas jēdzienu var drīzāk lietot valstiskā mērogā.
Bet Krievijas Valsts domes pagājušā gada beigās noraidītajā atmazgāšanas apkarošanas likumprojektā minētā naudas atmazgāšanas definīcija ir: "Likumīga izskata tīša piešķiršana finansu līdzekļu vai cita acīmredzami nelikumīgā ceļā iegūta īpašuma izmantošanai, lietošanai vai piederēšanai vai tā atrašanās, izvietošanas, kustības un īstās piederības slēpšana."
Naudas atmazgāšanas stadijas

Saskaņā ar speciālistu iedalījumu ir šādas: sākumstadija - no kriminālās darbības iegūtā nauda tiek izvietota tīri fiziski; maskēšanas stadija - ar daudzu finansu operāciju palīdzību tiek mēģināts nomaskēt naudas nelikumīgo izcelsmi; integrācijas stadija - atmazgātā nauda tiek ieguldīta uzņēmējdarbībā kā gluži legāli ienākumi.
…