Nauda ir mūsu ikdienišķas dzīves daļa, un nevar atrast pat visprimitīvāko civilizāciju, kur tā nebūtu lietojama. Efektīvi veicot savas pamatfunkcijas nauda stimulē jebkuru ekonomisko un sociālo progresu, bet ja tā zaudē vērtību, rodas netaisnība un nemiers, tāpēc nauda vienlaikus liecina par cilvēka izgudrojumu un vājībām. Tādēļ, ka no naudas noteiktā mērā ir atkarīgs mūsu problēmu risinājums, dzīves līmeņa paaugstinājums, mūsu plānu īstenošana, mēs pieradināmies pieņemt steidzīgus spriedumus par to, kādu monetāro politiku nepieciešams īstenot, un katrs no mums nereti uzskata sevi par pietiekoši kompetentu, lai izteiktu savu viedokli vai kritizēt lēmumus, kuri ir pieņemti šajā jomā.
Nauda, kā visas sabiedriskas parādības, arī pakļaujas sarežģītām likumsakarībām, kuri saistās ar indivīdu un grupu izturēšanās. Šīm likumsakarībām, bez šaubām, dažreiz jāpievērš uzmanība un jāapdomā tās.
Par naudu, protams, vispirms jārūpējas valsts iestādēm, bet tā ir arī visu pilsoņu darīšana, tāpēc ka naudas stabilitāte vai nestabilitāte ievērojamā mērā ir atkarīga no viņu ieradumiem, pieņemtajiem lēmumiem, gribas, prasmes pielāgoties pārmaiņām apkārtējā pasaulē un no viņu līdzdalības nācijas dzīvē.
Funkcionējošās naudas sistēmas izpratne nav iespējama, ja nav skaidras naudas lomas saprašanas. Nereti to sauc par „tirgus valodu”. Mūsdienu pasaulē jebkura ekonomiskā parādība būtībā izpaužas naudas formā, tāpēc var pilnīgi pamatoti apgalvot, ka visa ekonomika ir naudas ekonomika. Patiesi, lielāka reālas ekonomiskas informācijas daļa sastāv no datiem, kuri apraksta dažādus naudas maksājumus (kāds maksā, bet cits saņem). …
