Cilvēku dzīvē visos laikos naudai ir bijusi un ir tagad nozīmīga vieta. Naudas izveidošanai un tās ceļam Latvijā līdz mūsdienu latam ir bijis sarežģīts, taču interesants un izpētes vērts laiks. Mans mērķis ir pēc iespējas vairāk uzzināt naudas vēstures ceļus Latvijā, cilvēku attieksmi pret to un nozīmi viņu dzīvē. Gadu simtos cilvēku attieksme pret naudu, kā visu vērtību mēru, ir bijusi dažāda. Citi to rūpīgi krājuši, citi vieglprātīgi to „palaiduši vējā”, citiem tā krājusies smagā darbā, bet citi turpretim to ieguvuši negodīgā ceļā, krāpjot vai nozogot. Nauda tikusi dievināta, pielūgta un nicināta, tā izgatavotu likumīgi un viltota atdarinot. Nauda cilvēkiem kalpojusi kā eksistences līdzeklis, gan cildeniem mērķiem, gan ļauniem nolūkiem, tomēr neviens nekad nav palicis vienaldzīgs pret to.
Ne par velti parunas skan:
Par naudu ir velns danco.
Kas kapeiku netaupa, pie rubļa netiek.
Nauda nesmird.
Labāk nagus iebāž mēslu čupā, nekā otra naudas makā.
Vai kauns kāds gods, vai nauda kāda manta?
Arī mūsu tautas senajās dziesmās izskan naudas nozīme, tās vērtība un izmantošana:
Tu bagāts, es nabags,
Iesim naudas mēroties:
Tev bij sieks sīkas naudas,
Man puspūrs dālderīšu. 1895, 882.
Būt man bij`si tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibenā.
Es nopirktu Rīgas pili…