Nealēlisko gēnu mijiedarbība

Epistāze ir nealēlisko gēnu mijiedarbības veids, kad viens gēns nomāc otra nealēlā gēna izpausmi.
Gēns, kas nomāc cita gēna fenotipisko izpausmi ir epistatiskais gēns, inhibitors jeb supresors. Gēns, kas tiek nomākts – hipostatiskais gēns.

Dominantā epistāze
Epistāzes gadījums, kad vienas alēles dominants gēns nomāc citas alēles dominantā gēna fenotipisku izpausmi (A>B). Šajā gadījumā otrajā paaudzē var izpausties no Mendeļa skaldīšanās attiecības atšķirīgi veidi. Piemēram, genotipi AB un Ab fenotipā nav atšķirami, tādēļ rodas šāda skaldīšanās attiecība – 12 (9AB+3Ab) : 3aB : 1ab.

Visi pēcnācēji F1 paaudzē ir balti ( IiEe), bet tālāk, audzējot tos sevī, novērojama skaldīšanās attiecībās – 12(balti) : 3(melni) : 1(sarkans)
Visi baltie sivēni ir ar vismaz vienu dominanto epistatisko gēnu I. Melnie sivēni ir homozigoti pēc recesīvās alēles i un tiem ir dominantā E alēle, kas determinē melnā pigmenta veidošanos. Sarkanie sivēni ir homozigoti recesīvi pēc abām alēlēm, tiem nav ne inhibējošā I gēna, ne melno krāsu nosakošā E gēna un tāpēc parādās jauna pazīme – sivēnu sarkanā nokrāsa.…