2.4. Teorija – anatomiskās uzbūves īpatnības dēļ
Par vienu no versijām, kādēļ izzuda neandertālieši var uzskatīt to citādo anatomisko uzbūvi, īpaši sieviešu dzimumam. Zinātniskie pētījumi norāda, ka neandertāliešu sievietēm ir bijusi nedaudz citādāka anatomiskā uzbūve nekā mūsdienu sievietēm, līdz ar to pēcnācēju radīšana un dzemdības bija smagākas nekā mūsdienu cilvēka sieviešu dzimumam, ko pierāda arī zinātnieku radītais virtuālā zīdaiņa un iegurņa rekonstrukcija, kas izveidota Cīrihes universitātes Antropoloģijas institūtā (University of Zurich, 2009; Ilustrētā zinātne, 2009).
Rekonstrukcijā tika izmantots 20. gs. 30. gados Izraēlā atrastas neandertālietes iegurnis, kā arī zīdaiņa skelets no Krimas pussalas. Bērns, kura 141 kaulu fragments tika atrasts izrakumos kādā mākslīgi veidotā alā, bija miris nedēļu vai divas pēc dzemdībām pirms aptuveni 40000 gadu.
Zinātnieki skeletu „salika kopā” izmantojot datorprogrammu un atklāja, ka neandertāliešu zīdaiņa smadzeņu tilpums piedzimstot bijis apmēram 400 cm3 – gandrīz tikpat cik mūsdienu mazuļiem. Tomēr šā bērna seja un kaulu uzbūve bijusi robustāka nekā tagadējiem bērniem (Strickland, 2008). Zinātnieki salīdzinot to ar iegurņa formu, secinājuši, ka, visticamāk, neandertālietēm dzemdības bijušas daudz sāpīgākas nekā mūsdienu sievietēm. „Dzemdības notika uz neiespējamā robežas un mazulis bija spiests pagriezties, lai varētu nākt pasaulē”. Tāpat arī zinātnieki noskaidrojuši, ka neandertāliešu mazuļiem smadzenes augušas ātrāk nekā mūsējiem un straujāka attīstība norisinājusies dzīves pirmajos gados. Tāpēc mātes pienā vajadzēja būt pietiekami daudz uzturvielu un zīdītājai bija nepieciešama kalorijām bagāta barība. Mazuļa intensīvais enerģijas patēriņš prasīja no sievietēm izturību, un acīmredzot no vienām dzemdībām līdz nākamām pagāja krietns laiks un iespējams tas ir arī iemesls, kāpēc mūsdienu cilvēks Homo sapiens izkonkurēja neandertāliešus, kuri izzuda aptuveni pirms 30000 gadu (Ilustrētā zinātne, 2009).
…
