Реферат
Искусство, культура и история
История, культура
Neatkarīgas valsts Latvijas valsts veidošanās. Parlamentā...-
Neatkarīgas valsts Latvijas valsts veidošanās. Parlamentārais posms Latvijas Republikā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | NEATKARĪGAS VALSTS VEIDOŠANĀS | 4 |
1.1. | Neatkarīgas valsts idejas rašanās | 4 |
1.2. | Krievijas revolūciju ietekme Latvijas valsts izveidē | 5 |
1.3. | Iskolata republika | 7 |
1.4. | Latvijas Pagaidu Nacionālā Padome | 7 |
2. | LATVIJAS REPUBLIKAS DIBINĀŠANA | 9 |
2.1. | Tautas padomes politiskā platforma | 10 |
2.2. | Satversmes sapulce un tās darbība | 11 |
3. | PARLAMENTĀRAIS POSMS LATVIJAS REPUBLIKĀ | 14 |
3.1. | Tiesību sistēmas veidošana | 15 |
Nobeigums | 17 | |
Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 18 |
Nobeigums
Tagadējās Latvijas teritorijā kopš 13. gs. valdīja dažādas tautas tādējādi padarot latviešus par kalpiem pašiem savā zemē. 19. gs, kad Krievijas guberņās tika ieviestas dažādas reformas, latviešu zemnieku stāvoklis uzlabojās un notika vispārēji humanizācijas procesi. Šo ideju pārstāvēja dažādas kustības, kā jaunlatvieši un jaunstrāvnieki. No idejas par neatkarīgu Latvijas valsti pagāja apmēram sešdesmit gadi līdz tās realizēšanai.
Līdz Latvijas neatkarības pasludināšanai Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā pastāvēja vācu okupācijas režīms, kura rezultātā tagadējās Latvijas teritorijā bija spēkā vācu ieviestā tiesību sistēma. Krievijas 1917. gada Oktobra revolūcijas ietekmē Vidzemē, kas nebija vācu okupēta, izveidojās Iskolata republika, kura pārstāvēja boļševiku intereses. Tas bija pirmais autonomais veidojums, kam līdz neatkarīgai republikai pietrūka tikai konstitūcijas izveide.
Līdz ar Pirmā pasaules kara beigām sabruka Krievijas, Austroungārijas un Vācijas impērijas, kas radīja iespēju rasties daudzām jaunām valstīm. Šo iespēju izmantoja arī Latvija, lai proklamētu savu neatkarību 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsti vadīja Tautas padome un Pagaidu valdība. Tika paredzēta Satversmes sapulces ievēlēšana konstitūcijas un cito svarīgāko normatīvo aktu, piemēram, agrārās reformas izstrādei. Pēc Pirmā pasaules kara Latvijas teritorijā norisinājās Brīvības cīņas, kas aizkavēja Satversmes izstrādi.
Parlamentārais posms Latvijā ilga no 1922. gada, kad darbu sāka pirmā Saeima, līdz 1934.g, kad bijušais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veica apvērsumu un iesākās viņa vadītais autoritārais režīms. Kopumā parlamentārajā posmā Latvijas valsts veica savas nacionālās tiesību sistēmas veidošanu, tādēļ, ka Latvijas valsts bija jaunizveidota un iepriekšējās okupācijas laika tiesību sistēmas tā pārņemt nevēlējās.
Parlamentārā posma pastāvēšanas laikā Saeima izstrādāja daudzus svarīgus normatīvos aktus, piemēram, krimināltiesībās Sodu likumu, tika turpināta agrārās reformas darbība, tika veiktas dažādas reformas Civiltiesībās, procesuālajās tiesībās atcāla nāvessodu, kriminālprocesuālajās tiesībās tika iestrādāta deputātu imunitāte, tirdzniecības tiesības tika izstrādātas pilnīgi no jauna, turklāt tika izstrādāts jauns administratīvi teritoriālais iedalījums.
…
Latviešu tauta sevi kā nāciju sāka apzināties salīdzinoši nesen- 19. gs. 60. gados. Pagāja aptuveni sešdesmit gadu līdz neatkarīgas valsts izveidošanai. Latvijas neatkarības idejas meklējamas jaunlatviešu, jaunstrāvnieku, kā arī Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partijas darbībā. Dažādi notikumi ir ietekmējuši Latvijas proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvija ieguva starptautisku atzinību un tika uzņemta Tautu Savienībā. Līdz ar valsts proklamēšanu latviešu tautai piederēja suverēnā vara. Notika pirmās vēlēšanas, kuru rezultātā darbu 1922. gada 7. novembrī sāka pirmā Saeima. Līdz tam laikam tagadējās Latvijas teritorija piedzīvoja vācu okupācijas periodu Pirmā pasaules kara laikā, Krievijas 1917. gada revolūcijas, Iskolata republikas laiku. Likumdošanas procesa rezultātā tika izstrādāti likumi, piemēram, krimināllikums, likums „Par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību”, kas ar nelieliem grozījumiem tika pārņemti arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā. Latvijai divdesmit gadu laikā izdevās izstrādāt savu tiesību sistēmu. Parlamentārais posms noslēdzās ar Kārļa Ulmaņa veikto apvērsumu 1934. gadā, kad iesākās autoritārais režīms. Šajā darbā tiek apskatīti Latvijas neatkarības idejas rašanās pirmsākumi, neatkarīgas valsts proklamēšana, kā arī parlamentārais posms, kad tika izstrādāta nacionālā tiesību sistēma. Dažāda laikmeta literatūras avotu izpēte ir pamats svarīgāko tā laika notikumu apskatam, kas ietekmējuši neatkarības veidošanos, tiek pielietota arī analīzes metode, lai spriestu, kā tieši dažādi notikumi ir ietekmējuši konkrētu procesu.
- Neatkarīgas Latvijas valsts izveidošana
- Neatkarīgas valsts Latvijas valsts veidošanās. Parlamentārais posms Latvijas Republikā
- Valsts valoda Latvijas tiesību normās
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Valsts valoda Latvijas tiesību normās
Реферат для университета45
-
Neatkarīgas Latvijas valsts izveidošana
Реферат для университета10
-
Neatkarīgās Latvijas valsts izveidošana
Реферат для университета16
-
Sarunas par Latvijas valsts simboliem 5.– 7.klasē
Реферат для университета3
-
Latvijas Republikas Valsts kase, tās darbības raksturojums
Реферат для университета19