Ievads
Kā liecina Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk tekstā PVO) apkopotie dati, apmēram 80 miljonu cilvēku pasaulē cieš no neauglības, t.i., kopumā katram desmitajam pārim rodas problēmas ar bērna ieņemšanu, sakarā ar primāru vai sekundāru neauglību, kas padara šo problēmu nozīmīgu starptautiskā mērogā. Liela daļa šo cilvēku dzīvo attīstības valstīs, pie kurām pieder arī Baltijas valstis, un, kur reproduktīvās veselības pakalpojumi kopumā nav pietiekoši labā kvalitātē. [1] Taču PVO 1998.g. pieņemtā stratēģija „Veselību visiem 21” ietver mērķus labākas reproduktīvās aprūpes nodrošināšanai un jauniešu reproduktīvās veselības un dzīves prasmju uzlabošanai, lai mazinātu riskantu uzvedību un no tās izrietošās sekas (nevēlama grūtniecība, seksuāli transmisīvās slimības, aborti un tam sekojošas veselības problēmas). [2]
Par Latviju apkopotie dati liecina: dzimstība un dabiskais pieaugums ir zemi, kas tuvākā nākotnē var radīt virkni dažādu sociālu un ekonomisku problēmu, tai skaitā, populācijas novecošanās fenomenu, kas jau skar daudzas attīstītās valstis (piem.,Vāciju, Angliju, Itāliju, ASV, Kanādu u.c.). [3, 4] To daļēji jau sākam izjust arī Latvijā, proti, pieaugošais nodokļu slogs uz ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un veselības aprūpes izdevumi uz gados vecākiem cilvēkiem ir sekas. [5]
Lai uzlabotu radušos situāciju, ir svarīgi lai valsts ar atbilstošas demogrāfiskās politikas palīdzību veicinātu dzimstības pieaugumu. Tomēr daudzi pāri, kas cenšas ieņemt bērnu, saskaras ar neauglības problēmu, kam iemesli ir ļoti dažādi. Tāpēc ir svarīgi apzināt biežākos neauglības cēloņus un riska faktorus un iespēju robežās censties mazināt vai novērst to iedarbību.
Darba mērķis ir noskaidrot reproduktīvās veselības iepriekš veiktajos pētījumos biežāk sastopamos neauglības cēloņus.
Darba uzdevumi ir :
1. Noskaidrot neauglības izplatību Latvijā un Pasaulē;
2. Aplūkot saistību starp alkohola lietošanu, tabakas smēķēšanu un neauglības attīstību;
3. Noskaidrot fiziskās slodzes un ķermeņa masas ietekmi uz neauglības attīstību;
4. Aplūkot kontraceptīvo līdzekļu un seksuāli transmisīvo slimību (turpmāk tekstā STS) ietekmi uz neauglību.
Neauglības prevalence
Par neauglīgu tiek uzskatīta sieviete reproduktīvā vecumā (15 – 49 gadi), kura dzīvo dzimumdzīvi, neizmantojot nekādu kontracepcijas metodi, nav laktācijas periodā un cenšas ieņemt bērnu pēdējo divu gadu laikā bez panākumiem. [6]
Parasti auglīgiem pāriem izdodas ieņemt bērnu divpadsmit mēnešu laikā, dzīvojot aktīvu dzimumdzīvi un nelietojot nekādas kontracepcijas metodes, taču speciālisti par normu uzskata arī 24 mēnešu periodu, kurā sievietei iestājas grūtniecība. [6]
Saskaņa ar PVO datiem neauglība ir izplatīta problēma visā pasaulē. Apmēram 80 miljonu cilvēku pasaulē cieš no neauglības, t.i., kopumā katram desmitajam pārim rodas problēmas ar bērna ieņemšanu, sakarā ar primāru vai sekundāru neauglību. Tāpēc Apvienoto Nāciju Organizācijas finansētajā Tūkstošgades samitā 2000. gadā tika izstrādāti reproduktīvās veselības novērtēšanas indikatori un vadlīnijas to noteikšanā un analīzē globālam monitoringam. Viens no šādiem indikatoriem ir arī neauglības prevalence (prevalence of infertility). Šis indikators mēra neauglības izplatību populācijā. [6]
PVO veiktajā pētījumā ir uzrādīti galvenie neauglības iemesli:
1) uroģenitālā trakta infekcijas;
2) iedzimti reproduktīvās sistēmas funkcionāli traucējumi un hormonāli traucējumi;
3) iedzimtas reproduktīvās sistēmas anomālijas (mazāk kā 5% no populācijas);
4) sekundāra neauglība dēļ STS un to komplikācijām.
Pastāv atšķirības izplatītākajos neauglības cēloņos atkarībā no pasaules reģiona. Jaunattīstības un mazattīstītajās valstīs, kur demogrāfiskā situācija raksturojas ar agru dzimumbrieduma sasniegšanu un augstu dzimstību, izplatīta ir sekundāra neauglība. Savukārt attīstītajās valstīs, kur ir izplatīta kontraceptīvo metožu lietošana un vēlīnas pirmās dzemdības, izplatītāka ir primāra neauglība. [6]
Kopumā vidējā neauglības izplatība, apsekojot 25 populācijas pasaulē, kopā 172 413 sievietes, ir 9%. Kā liecina pētījums pastāv atšķirības starp mazattīstītajām valstīm, kur šis rādītājs ir vidēji 6,9 – 9,3%, un attīstītajām valstīm, kur neauglības prevalence ir vidēji 3,5 – 16,7%. [7]
Neauglības prevalences rādītājs ir nozīmīgs, lai novērtētu reproduktīvās veselības aprūpes attīstību pasaulē. Lai gan neauglība rada būtiskas ekonomiskas un sociālas sekas, daudzās pasaules valstīs pietiekama reproduktīvās veselības aprūpe nav pieejama vai arī ir pārāk dārga. Tāpēc viens no jau minētā samita rīcības mērķiem ir: „Līdz 2015. gadam sasniegt visaptverošu iespēju izmantot pēc iespējas plašāka klāsta efektīvas un drošas ģimenes plānošanas metodes, ieskaitot barjermetodes, pieeju atbilstošiem reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem: neatliekamai dzemdību palīdzībai, uroģenitālā trakta infekciju un seksuāli transmisīvo slimību pofilaksei.”, kā arī mazināt atšķirības reproduktīvās veselības aprūpē starp dažādiem pasaules reģioniem. [8]
Lai būtu iespējama efektīva ģimenes plānošana, ir svarīgi apzināties neauglības riska faktorus un censties tos mazināt vai novērst. Turpmāk tiks aplūkoti biežāk sastopamie ārējie kaitīgie faktori, kas var būt par iemeslu neauglības attīstībai.
Alkohola lietošanas ietekme uz neauglību
…
