Mēs dzīvojam laikā, kad visā pasaulē notiek lielas un būtiskas pārmaiņas ekonomikā un komunikācijās, tehnikas un elektronikas jomā. Šīs pārmaiņas ietekmē cilvēka dzīves uztveri, mērķus, līdz ar to mainās cilvēku vērtību sistēma un vērtīborientācija.
Liela nozīme vērtību un vērtīborientācijas veidošanās procesā ir videi, kurā cilvēks dzīvo un apstākļiem, ar kuriem viņš saskaras. Šobrīd mūsu valstī veidojas demokrātiska sabiedrība, kurā cilvēkiem tiek prasītas plašas pamatzināšanas, personīgās burvības izjūta, lietu būtības uztveršana. Lai cilvēks spētu pilnvērtīgi sevi realizēt, viņam jāspēj kritiski domāt, loģiski spriest un pieņemt lēmumus, kā arī svarīga savas vērtību sistēmas apzināšanās.
Tieši pusaudžu vecums ir noteicošais personības attīstības posms, kurā sāk veidoties noteikta vērtību sistēma, tāpēc ir interesanti pētīt kā tieši veidojas vērtīborientācija.
Pētījuma temats: Negatīvās vērtīborientācijas veidošanās pusaudžu vecumposmā.
Pētījuma priekšmets: Vērtīborientācija.
Pētījuma objekts: Mācību process.
Pētījuma mērķis: Izpētīt vērtīborientācijas veidošanos un analizēt tās ietekmi mācību procesā.
Pētījuma hipotēze: Mācību process labvēlīgi ietekmē skolēna vērtīborientācijas veidošanos.
Pētījuma uzdevumi:
1.Izpētīt psiholoģiska rakstura literatūru par pētāmo problēmu;
2.Analizēt vērtīborientācijas veidošanos bioloģisko un psiholoģisko faktoru ietekmē;
3.Veikt pedagoģisko eksperimentu Vestienas pamatskolas 6.- 8. klases pusaudžu kolektīvā;
4.Analizēt iegūtos rezultātus un to ietekmi uz mācību procesu.
Pētījuma metodes:
1.teorētiskās: literatūras pētīšana, apkopošana un analīze;
2.empīriskās: anketēšana;
3.rezultātu apkopošana, izmantojot matemātisko datu apstrādes metodes.
Pētījuma bāze: Vestienas pamatskola 6.- 8. klase.
Mūsdienu izpratne par izglītību ir mantojums no antīkās pasaules.
Senajā Grieķijā pamatideja ir paidea (audzināšana, izglītība), tā radās Grieķijas pilsētvalstī 5. un 6. gadsimtā pr. Kr. No vienas puses izglītība bija praktiskās dzīves forma, jo tā sagatavoja sabiedriskajai dzīvei polisā, kurā iederējās vēlēti politiķi, tauta un oficiālā sabiedriskā darbība nebija atdalāma no sabiedriskās prakses. Tātad senajā Grieķijā ar izglītības palīdzību centās sasniegt polisas izvirzīto mērķi- demokrātiju, ko arī var uzskatīt par vienu no galvenajām vērtībām šajā sabiedrībā.
No otras puses audzināšana kļuva par filozofiski formulētu izglītības ideālu, kā tas attēlots Platons darbos. Platona mērķis ir no neauglīgas prātošanas nonākt līdz augstākās idejas atklāsmei par labu un tikumīgu dzīvi visiem un savienot to ar labākajiem tikumiem, piemēram, apdomību, taisnīgumu, drosmi.
Romā grieķu galvenās idejas par audzināšanu tiek pieņemti un tos papildina Cicerona (106- 43 pr. Kr.) uzskatiem par virtus (tikums) ideālu.
Kristīgās domāšanas rašanās nozīmē radikālu lūzumu visās dzīves jomās, tātad arī pedagoģijā un līdz ar to arī uzskatos par vērtībām. Augstākā vērtība vairs nav ideja, kā to uzskatīja Platons, bet gan Dievs.…
