SECINĀJUMI
Rakstot prakses darbu, ieguvu daudz jaunu zināšanu par neiecietības un diskriminācijas izpausmēm Latvijā, par grupām, kuras ir visvairāk apdraudētas un cieš no pastāvošās nevienlīdzības.
Diskriminācija visās tās formās bija, ir un pastāvēs vienmēr un visos laikos, tādēļ Baznīcai ir skaidri jādefinē sava nostāja pret citām reliģijām un to pārstāvjiem. Katoliskā Baznīca māca, ka nedrīkst vērsties pie Dieva kā Tēva, ja nepiekrītam izturēties brālīgi pret kādu no cilvēkiem, kas radīts pēc Dieva līdzības. Un pilnībā atmet jebkāda veida diskrimināciju vai vajāšanu, kas rodas rases, ādas krāsas, sabiedrisko vai reliģisko atšķirību dēļ.
Mūsdienās, manuprāt, ir aktualizējusies viena no diskriminācijas formām, kuru par aktuālu atzina arī Balvu Katoļu draudzes un prāvesta vikārs S.Prikulis kā arī aptaujātie katoļu draudžu locekļi, tā ir vienaldzība un ignorance. Cilvēki ir kļuvuši lieli individuālisti un nepamana citu cilvēku sāpes. Jo, ne vienmēr diskriminācija ir aktīva rīcība, tā var būt arī bezdarbība. Protams, daudz vieglāk ir ignorēt gan valdošo nevienlīdzību, gan diskrimināciju. Tā vietā, lai iesaistītos diskusijās un problēmu risināšanā daudz vieglāk ir tās vienkārši ignorēt, bet vēlāk atkal un atkal kritizēt apkārt notiekošos procesus un nekārtību. Ir ļoti vienkārši visu uzmanību koncentrēt tikai pašam uz sevi, jo tā var veiksmīgi izvairīties no pienākumiem pret sabiedrību un pasauli kopumā. Bet cilvēks pēc savas būtības ir radīts kā sabiedriska būtne. Jau Bībelē radīšanas stāstā ir atklāts, ka Dievs nav gribējis, lai cilvēks būtu viens, un tāpēc tam radījis dzīvesbiedri. Tādēļ mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi ne pret cilvēkiem kas mums apkārt, ne pret darbu ko darām, ne pret globāli nozīmīgākiem jautājumiem.
Mums ir jāiemācās saskatīt katrā cilvēkā savu tuvāko, un it sevišķi brīžos, kad cilvēkam tiek kaut kas atņemts – veselība vai iztikas līdzekļi. Mēs nedrīkstam nekādā veidā diskriminēt nelaimē nonākušus cilvēkus. Lai izgaisinātu no sabiedrības šo baiļu, aizspriedumu, lepnības un egoisma pilno attieksmi, kas liek šķēršļus, lai tiktu veidota draudzīga un cieņas pilna sabiedrība mums ir jāpakļaujas Dieva gribai un mīlestībai. Jēzus Kristus mums ir mācījis lūgt piedošanu saviem ienaidniekiem, Viņš mums ir devis mīlestības bausli, kas liek mīlēt ienaidnieku.
Veicot pētījumu nonācu pie secinājuma, ka mīlestības trūkums uz tuvāko arī ir sabiedrības nesaskaņu cēlonis. Cilvēkam atgriežoties pie Dieva, iemācoties paļauties un nostiprinot ticību izmainītos arī cilvēku attiecības vienam pret otru.
…
