Ievads
Autors izvēlējās tēmu „Dzīvokļu cenu kāpuma iemesli Rīgā un Rīgas rajonā 2000. – 2005. gadā, jo šī problēma ir aktuāla jau no 2002. gada, kad dzīvokļu tirgū cenu līmenis ir krasi paaugstinājies. Cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem vairs nav problēmu ar piemērotu dzīvokļu atrašanu, bet gan ar īres vai kredītu apmaksāšanu, kas var būt par cēloni dzīves līmeņa pazemināšanai. Īpaši lielas problēmas tas sagādā studentiem, kas, sakarā ar studiju uzsākšanu, meklē piemērotu dzīvesvietu Rīgā vai Rīgas rajonā. Naudas trūkuma dēļ viņi nav spējīgi iegādāties jaunu mājokli, tāpēc, vairumā gadījumu, ir spiesti ņemt kredītu, kuru vēlāk nav spējīgi apmaksāt. 2005.gadā ne tikai bankas vēl vairāk atviegloja kredīta piešķiršanas noteikumus, un inflācijas ietekmē pieauga sērijveida dzīvokļu cenas, pirktspējīgo iedzīvotāju sektors būtiski nesamazinājās, radot atbilstošu pieprasījumu un cenu pieaugumu - 2005.gada beigās, iegādaties dzīvokli vidusmēra cilvēkam bija gandrīz neiespējami, nemaz nerunājot par cilvēkiem ar samērā zemiem ienākumiem.
Lai gan internetā un presē parādās šīs problēmas izklāsti, cilvēkiem ir nepietiekamas zināšanas par cenu kāpumu iemesliem un no tā izrietošajām sekām. Pētījumā ir mēģināts izskaidrot pašu problēmu un rast tai risinājumus atbilstoši tirgus situācijai.
Darba mērķis ir izpētīt un noskaidrot dzīvokļu cenu svārstību iemeslus, kā arī sniegt ieteikumus to mazināšanai.
Darba uzdevumi ir:
1) Apskatīt nekustamā īpašuma teorijas aspektus :nekustamā īpašuma teorijas jēdzienu; tirgus raksturojumu; nekustamā īpašuma tirgus novērtēšanu.
2) Izpētīt dzīvokļu cenu dinamikas analīzi Rīgā un Rīgas rajonā 2000 – 2005. gadam.
3) Izvērtēt banku kreditēšanas politikas ietekmi uz dzīvokļu cenu svārstībām.
4) Izstrādāt secinājumus un priekšlikumus iespējamās problēmas risināšanai.
Savā darbā autors izmantoja šādas pētījumu metodes – statistisko datu analīzi un to apkopošanu, nepublicētās informācijas apstrādāšanu.
Pētījuma periods ir no 2000. – 2005. gadam, kad tika novērota pētījuma problēmas saasināšanās un aktualitāte.
Pētījuma bāze ir dzīvokļu tirgus Rīgā un Rīgas rajonā.
Darba apjoms 27. lpp.
1.Nekustamā īpašuma tirgus teorijas aspekti.
1.1Nekustamais īpašuma jēdziens
Ir vairākas nekustamā īpašuma definīcijas.
Nekustamais īpašums tiek definēts kā zeme un viss, dabīgais vai cilvēku radītais, kas piesaistīts pie tā. Latvijas Republikas Civillikuma 842. pants nosaka: „Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas vai nekustamas, raugoties pēc tā, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru.” Ar nekustamo īpašumu mēs saprotam arī zemes gabalu ar visām uz tā esošām ēkām, būvēm un inžinierkomunikācijām, ieskaitot gaisa telpu virs tā un zemes dzīlēm zem tā. Nekustamā īpašuma pamatelements vienmēr ir zeme. Civillikuma 968. pants nosaka: „Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka ir atzīstama par tās daļu” . No šīs normas izriet, ka viss, kas uz zemes gabala uzbūvēts, ir zemes kā primārās daļas papildinājums. Tas var būt gan zemes uzlabojums, gan apgrūtinājums tai. Viss, kas atrodas uz zemes, laika gaitā nolietojas. Zeme paliek fiziski nemainīga, tā nav pakļauta nolietojumam. Zeme ir mūžīga vērtība un nekustamā īpašuma pamatelements.
…
