Nekustamā īpašuma pirkuma līgums

Sava kursa darba tēmu – Nekustāma īpašuma pirkuma līgums es izvēlējos, jo uzskatu, ka šī tēma mūsdienu juridiskajā praksē ir ļoti aktuāla – ļoti liela mūsu dzīves daļa sastāv no dažādu darījumu un līgumu slēgšanas, vai tie būtu mutiski vai rakstiski, darbība vai bezdarbība – tam visam var būt savas juridiskas sekas un no tā mēs varam gūt sev kādu labumu vai gluži otrādi – ciest zaudējumus

1. Tiesiska darījuma dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums un īstums, sastāvdaļas, forma.

1.1. Darījuma dalībnieki.

LR Civillikuma 1405. pants nosaka: “Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesības vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā”. Jāatzīmē, ka Civillikumā lietoti novecojuši termini “tiesību spēja” un “rīcības spēja”, mūsdienu valodā par piemērotākiem atzīti vārdu savienojumi “tiesībspēja” un “rīcībspēja”.
Tiesībspēja ir spēja būt par civilo tiesību nesēju (subjektu). Fiziskai personai tā piemīt no dzimšanas.
Savukārt rīcībspēja ir spēja ar savām darbībām iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. Tās priekšnoteikums ir gribas briedums, kas pēc likuma iestājas ar noteikta vecuma sasniegšanu, un arī noteikts veselības stāvoklis, saprātīga izturēšanās…