Nekustamā īpašuma reģistrācijas Zemesgrāmatā vispārīgā kārtība

Tiesības uz īpašumu pieder pie brīvas, demokrātiskas valsts iedzīvotāja konstitucionāli garantētām pamattiesībām. Arī Latvijas Republikas Satversmes 105.pants kā vienu no cilvēka pamattiesībām nosaka, ka ikvienam (fiziskai personai, juridiskai personai, valstij, pašvaldībām, sabiedriskām un reliģiskām organizācijām u.c.) ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību. To veic valsts pārvaldes iestādes, bet īpašniekam ir tiesības griezties tiesā, kas pārbauda atsavināšanas tiesiskumu un atlīdzības pienācīgumu. Saprotams, ka valsts uzņemas aizsargāt Satversmē nostiprinātās tiesības, kaut arī pantā šis vārds nav minēts.
Šim nolūkam ir izveidotas zemesgrāmatas, kurās ieraksta un aizsargā gan nekustamu īpašumu, tā īpašnieku, gan arī visas trešās personas, tai skaitā bankas un investorus. Īpašums rada ne tikai tiesības, bet arī uzliek to īpašniekiem attiecīgus pienākumus. Tātad ikvienam pret ikvienu jājūt cieņa un jārēķinās ar viņa tiesībām un pienākumiem, kas izriet no īpašuma tiesībām.
Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv 28 zemesgrāmatu nodaļas kā tiesu iestādes, kuru darbību regulē likums “Par tiesu varu”, Zemesgrāmatu likums un tieslietu ministra izdotas instrukcijas. Zemesgrāmatu tāpat kā notāru atrašanās pie apgabaltiesām un kopīgais darbs īpašuma tiesību jomā sekmē:
1)īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kvalitatīvu sagatavošanu;
2)īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu tiesisko izvērtēšanu;
3)nekustamo īpašumu uzskaiti;
4)zemesgrāmatu ierakstu publiskumu un ticamību;
5)īpašnieku un kreditoru tiesību aizsardzību.…