Kopsavilkums
Studiju darba gaitā ir radušies sekojoši secinājumi:
1. Īpašuma attīstība no pirmsākumiem bija kā piesavināšanās, piesavinoties kustamas mantas (pārtiku, darbarīkus, u.c.), taču laikam ejot īpašuma sajūtas kļuva plašākas, kad svarīgs kļuva ne tikai īpašums, bet arī tā saturs.
2. Īpašuma objektam mainoties mainījās arī tā tiesības no faktiskās lietošanas uz īpašuma tiesībām, taču, lai kā skatītos visa pamatā paliek iekarošana.
3. Likums „Par nekustamā īpašuma nodokli” tika pieņemts 1998.gada 1.janvārī, kas apvienoja likumu „Par zemes nodokli” un likumu „Par īpašuma nodokli”.
4. Likumdošanā „Par nekustamā īpašuma nodokli” ” samērā bieži notiek izmaiņas, kurām iedzīvotājiem ir grūti izsekot līdzi tāpēc nereti rodas pārpratumi un kļūdas. Nav viegli pieejamu informācijas avotu par iekasējamajiem nodokļiem un to izlietošanu.
5. Nekustamā īpašuma nodoklis nodrošina aptuveni līdz 1/5 (vienu piekto) daļu no pašvaldību budžeta ieņēmumiem, tātad tam ir būtiska fiskālā nozīme.
6. Ir personas, kurām trūkst informācijas avoti vai zinātniski skaidrojumi kāpēc ir vajadzīgi nodokļi, tā rezultātā arī nav pietiekamu zināšanu nodokļu sistēmas veidošanā.
7. No 2000.gada nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu pilnībā nodeva pašvaldībām, kuras pārrauga tā ieņēmumus budžetā un radušās izmaiņas.
8. Līdz 2010.gadam nekustamā īpašuma nodoklis tika aprēķināts par zemi un ēkām, kurās izmantoja saimnieciskajā darbībā, bet pēc veiktajām izmaiņām likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, no 2010.gada nekustamā īpašuma nodokli aprēķina arī par mājokli.
9. Nekustamā īpašuma nodokļa likme 2013.gadā tika mainīta un līdz ar to pamatlikme ir 1.5% par zemi no kadastrālās vērtības, kas ir saglabājusies arī 2014.gadā.
10. No 2014.gada nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā piemēro ēkām, kuras ir vidi degradējošas, apdraud cilvēka dzīvību vai ir sabrukušas.
11. Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nekustamā īpašuma ēkas, kas ir valsts kultūras piemineklis, bet ja šo ēku izmanto kā dzīvojamo ēku un kadastra reģistrā tas ir reģistrēts, tad pašvaldība apliek šo ēku ar nekustamā īpašuma nodokli, bet pašvaldība ir tiesīga piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 50% apmērā.
12. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, kuri nevar vai nemaksā nekustamā īpašuma nodokli, kā rezultātā veidojot parādu pašvaldības budžetam, tad pašvaldība pēc brīdinājuma izteikšanas, ja netiek pildīti nosacījumi ir tiesīga nodot parādnieku zvērinātam tiesu izpildītājam.
…
