Šī darba mērķis ir sniegt priekšlikumus nelaimes gadījumu izmeklēšanas procesa pilnveidošanai. Šī darba risināmā problēma ir nelaimes gadījumu izmeklēšanas procesa saistība ar nelaimes gadījuma aktā sniegtajiem datiem, kas savukārt tiek izmantoti statistiskajā analīzē. Šī darba mērķa sasniegšanai ir izvirzīti vairāki uzdevumi:
izpētīt nelaimes gadījumu izmeklēšanas procesa sistēmu;
konstatēt trūkumus nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtībā;
izpētīt faktorus, kas nosaka nelaimes gadījumu izmeklēšanas gaitu;
izstrādāt metodiku nelaimes gadījumu izmeklēšanai, lai nelaimes gadījuma aktā atspoguļotu visu nepieciešamo informāciju;
statistikas datu apstrādes pilnveidošana.
Darbā izmantotas vairākas pētījuma metodes, piemēram, statistiskās metodes, salīdzināšanas metodes, grupēšanas metodes, praktiskās pētījuma metodes, analītiskās metodes, klasificēšanas metodes, tabulas un grafiskās metodes u.c.
Pētījuma veikšanai izmantoti dažādi literatūras, kā arī citi informācijas avoti, tai skaitā Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, vispārējā un speciālā literatūra, Eiropas Savienības un Latvijas valsts statistikas dati, uzņēmuma nepublicētie materiāli, interneta resursi, kā arī veikti speciālie apsekojumi, piemēram, darba aizsardzības speciālistu aptauja.
Darba tēma “Nelaimes gadījumu darbā tiesiskie aspekti” ir ļoti aktuāla, jo ikviens nelaimes gadījums cietušajam izraisa fiziskas un psiholoģiskas ciešanas, darbspēju zaudēšanu, ciešanas cietušā ģimenei, kā arī ekonomiskās izmaksas uzņēmumam un sabiedrībai kopumā. Tādēļ pēc iespējas lielāku uzmanību jāpievērš tiem darba vides riska faktoriem, kas var izraisīt nelaimes gadījumus darbā.
Darbā tiek atklāta notikušo nelaimes gadījumu būtība, kā arī padziļināti atspoguļoti nelaimes gadījumu izmeklēšanas un nelaimes gadījumu seku tiesiskie aspekti. Augošo interesi par nelaimes gadījumu novēršanu vai nelaimes gadījumu skaita samazināšanu veicina ētiski, ekonomiski un juridiski iemesli.
Šajā darbā tiek uzsvērta darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas specifika saistībā ar darba vidi, kura noteikti katrā nelaimes gadījumā ir atšķirīga, tādēļ ir jāpēta dažādas izmeklēšanas metodes.
Lai varētu padziļināti analizēt problēmas, kas saistītas ar nelaimes gadījumu izmeklēšanu, tiek veikta darba aizsardzības speciālistu aptauja, kā arī anketēšanas rezultātā iegūto datu apstrādāšana, lai tos varētu izmantot pētījumā.
Jāpievērš uzmanību arī faktam, ka nelaimes gadījumi notiek arī ar pašnodarbinātām personām. Pašnodarbinātie nereti veic ļoti bīstamus darbus, piemēram, kokapstrādes nozarē. Pirmajā brīdī viss it kā liekas kārtībā, arī strādājošie ir apmierināti, uzskatot, ka pašnodarbinātās personas statuss, kad nodokļi tiek maksāti no noteiktās minimālās summas, viņiem dod iespēju vairāk nopelnīt. Valsts darba inspekcija likumdevējiem ir iesniegusi priekšlikumu ierobežot pašnodarbināto personu darbības jomas, lai nozarēs, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, mežizstrādē un celtniecībā, pašnodarbinātās personas netiktu nodarbinātas. Valsts darba inspekcija ar nepacietību gaida, kad tiks pieņemti noteikumi par darba aizsardzības prasībām mežizstrādē, bet pagaidām noteikts termiņš vēl nav zināms.
Ar 2002.gada 1.janvāri spēkā stājies Darba aizsardzības likums, kurš paredz jaunu pieeju nodarbināto drošības un veselības aizsardzībai darbā, uzliekot darba devējam pienākumu savā uzņēmumā novērtēt un pēc iespējas novērst iespējamos riskus nodarbināto drošībai un veselībai, radot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi. Darba aizsardzības likums nosaka arī darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā. Uz šī likuma pamata Latvijas Republikas Ministru kabinets ir izdevis vairākus normatīvos aktus, kas reglamentē darba drošību un arodveselību. Darba devēju un Valsts darba inspekcijas pienākumus un tiesības sakarā ar darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu nosaka Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumi Nr.585 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība…
