SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Svarīgs uzdevums, veicot noziedzības apkarošanu un tās novēršanu, ir arī darba rezultātu uzskaites veikšana. Statistika ir par pamatu problēmu konstatēšanai darbā. Kopējie rezultāti parāda vai veiktais darbs ir bijis produktīvs un, kas jāmaina, lai uzlabotu situāciju. Darba autors pētījuma gaitā noskaidroja, ka Valsts policija neveic nelikumīgu medību novēršanas un apkarošanas pasākumu, darba rezultātu uzskaiti, kas nopietni apgrūtina Kārtības policijas inspektoru darba efektivitātes noteikšanu nelikumīgu medību apkarošanas jomā. Valsts mežu dienests veic statistikas datu apkopošanu, bet no tiem par Kārtības policijas inspektora darbu var spriest tikai aptuveni. Valsts policijas gada pārskatos tiek uzskaitīts cik kriminālprocesi ir uzsākti, cik izbeigti un cik daudz pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Darba autors uzskata, ka rūpīga statistikas datu uzskaite un to apkopošana var palīdzēt pievērst uzmanību atsevišķām nelikumīgu medību apkarošanas nepilnībām.
Darba autors savas kvalifikācijas prakses laikā noskaidroja, ka konkrēti Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirknī nelikumīgu medību apkarošanu veic Kārtības policijas inspektori, kas paši nodarbojas ar medniecību. Šāda prakse, pēc darba autora domām, ir pozitīva un vēlama praktiskā darba izpildē, jo inspektors, kurš darbojas nelikumīgu medību apkarošanas jomā pats būdams mednieks labi pārzina medību noteikumus. Kārtības policijas inspektors, kurš pats nodarbojas ar medniecību spēj organizēt veiksmīgu sadarbību ar vides aizsardzības institūciju darbiniekiem, kopīgi veicot medību noteikumu uzraudzības reidus. Gadījumos, kad Vides aizsardzības institūciju darbinieki un Kārtības policijas inspektori ir no viena medību kolektīva savstarpējā komunikācija var noteikt svarīgu lomu nelikumīgu medību apkarošanas efektivitātes garantēšanā.
Noslogojuma dēļ praksē kārtības policijas inspektors preventīvos pasākumus var veikt tikai retos gadījumos, kad citi uzdevumi ir izpildīti. Lai gan prevencija, veicamo darbu plānā, jāizvirza pirmajā vietā, reāli praksē tā tiek atstāta novārtā. Kvalifikācijas darba autors uzskata, ka Kārtības policijas inspektors nevar pilnvērtīgi veikt preventīvo darbu, kas būtībā jāuzskata par Kārtības policijas inspektora galveno uzdevumu. Lai nodrošinātu efektīvu prevencijas organizēšanu, ir jāizdala Kārtības policijas inspektora kompetence. Kārtības policijas inspektora darbība ir jāpietuvina tieši darbam ar sabiedrību, nevis darbam ar lietvedībā esošiem materiāliem, kas Kārtības policijas inspektoram ievērojami ierobežo prevencijai atvēlēto laiku. Sadalot Kārtības policijas inspektora kompetenci, ir jāizvirza divi pamatuzdevumi – jāsadala Kārtības policijas inspektoru darbība amatpersonām, kas veic lietvedību atbilstoši Kārtības policijas inspektora kompetencei un amatpersonām, kuras tieši koncentrējas uz praktisko uzdevumu veikšanu preventīvo pasākumu garantēšanā.
…
