Neogotika - neliela pērle Rīgas arhitektūras ainavā

Neogotika ir viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti gotikas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Visspilgtāk neogotika vērojama arhitektūrā. Šis stils radies Anglijā 18. gadsimta vidū, taču plašāk izplatījies gadsimtu vēlāk.
Neogotikai raksturīgas jumtus akcentējošas dzeguļu rindas (viduslaiku cietokšņu mūru roboto sienu atdarinājumi), torņi ēku stūros, smailloka logailas, sīki spraišļoti verandu stiklojumi, kuros izmantots matēts un krāsains stikls.
Latvijā visbiežāk sastopama angļu neogotika jeb Tjūdoru neogotika, kas visplašāk tika izmantota vecāku celtņu pārveidošanā un papildinājumos, jo 18.gs. celtās kungu mājas vēl itin labi apmierināja īpašnieku prasības, arī rocība ne vienmēr atļāva ķerties pie vērienīgiem celtniecības pasākumiem. Gandrīz obligāta Tjūdoru neogotikas sastāvdaļa bija kvadrātisks vai poligonāls tornis ar dzeguļotu augšdaļu. Tomēr ne vienmēr neogotiskam tornim bija jābūt vienam un asimetriski novietotam. Vecāku ēku gotizēšanai mēdza izmantot arī divus, ēkas galos simetriski novietotus torņus. Šo kompozicionālo paņēmienu, kas bija populārs itāļu villās, izmainot tikai torņa noformējumu, varēja izmantot arī skarbas viduslaiku cietokšņa noskaņas radīšanai.…