Rakstot šo referātu sapratu, ka globalizācija ir kaut kas, kam esam pa vidu. It kā atrasties viesuļvētras epicentrā. Ārā netikt, un kā apstādināt to – arī nav zināms. Ir tikai baismas bailes par to, kas būt tālāk. Katrā ziņā es nedomāju, ka kāds mūsdienās maz zina kā globalizāciju apturēt. Ir daudzi cilvēki, kas ir pret to, tomēr vai tiešām viņi domā, ka ir viņu spēkos apturēt šo globalizācijas viesuli?
Globalizācijas attīstības un veidošanas procesā liela ietekme bija un ir neoliberālismam, kura principi tiek plaši popularizēti visā pasaulē. Neoliberālisma galvenās vērtības ir brīvība - gan individuālā, gan konkurences utt., gan arī kapitāla vērtība, kas mūsdienās caurauž sabiedrību. Uzskatu, ka sabiedrība vairs pat nespētu funkcionēt ierastajā ritmā, ja tiktu mainīti priekšstati par vērtībām un attīstības koncepcijas. Neoliberālisms savā būtībā, pēc manām domām, ir sekmīga globalizētās pasaules attīstības koncepcija. Bet, kas der vienam, nenozīmē, ka derēs citam, līdz ar, ko es uzskatu, ka jā, neoliberālisms attīstītajām un bagātajām valstīm ir izdevīgs un augsti vērtējams. Tomēr, es uzskatu, ka jaunattīstības un nabadzīgās valstis nav gatavas tik kardinālām un radikālām koncepcijas izmaiņām. Lai gan neoliberālisms uzsver to, ka viens no mērķiem ir nabadzīgo valstu subsidēšana un palīdzēšana vairot savas bagātības, es nezinu kā tas īsti dzīvē realizējas. Varbūt tas ir informācijas trūkums, tomēr parasti tā dzīvē ir, ka tie skaistākie mērķi vienmēr tiek skaļi izrunāti, bet pēc tam „skaļie runātāji” klusi pazūd no redzesloka. …