No visiem kontinentiem visvairāk neparastu dzīvnieku un augu ir Austrālijā. Tā platība ir 7,7 milj. km2 un to apskalo Indijas un Klusais okeāns. Tur mīt gandrīz puse no visām 266 pasaules somaiņu sugām (~122). Pie somaiņiem pieder ķenguri, koalas, posumi, lidvāveres un bandikuti. Austrālijā dzīvo arī pīļknābis un ehidna – vienīgie zīdītāji, oldējēji. Tur ir sastopami arī 41 suga sikspārņu un 67 sugas grauzēju.
Austrālijas ainavas ir ļoti dažādas.
Ziemeļaustrumos ir tropiskie lietus meži un purvi, kur mīt krokodili un bridējputni. Austrālijas centrālajā daļā ir plaši karsti, akmeņaini un smilšaini tuksneši. Austrālijā ir vairāk tuksnešu nekā jebkurā citā kontinentā. Tuksnešainajās zemēs lietus dažreiz nelīst pat vairākus gadus. Dienvidos, kur klimats ir mērenāks, nelīdzenajās savannās un krūmājos aug eikalipti.
Plašas teritorijas Austrālijā aizņem zālāji - savannas. Tur ir pārāk sauss, lai augtu koki, bet zālaugiem mitruma pietiek. Zālaugi ir ziedaugi, kas ātri ataug pēc tam, kad dzīvnieki tos ir nograuzuši. Galvenokārt tā ir ķengurzāle. Zālājos dzīvo daudz dažādu dzīvnieku, kas pārtiek no atšķirīgām augu daļām. Starp zāļu stiebriem un saknēm mīt sienāži, skudras un termīti. Šie kukaiņi kalpo par barības bāzi lielākiem dzīvniekiem. Tā kā nav koku, sīkie dzīvnieki un daži putni rok alas, kur patverties un audzēt mazuļus. Katra tipa zālājā mīt citu sugu grauzēji - alu racēji. Šajās teritorijās visbiežāk sastopami pelēkie ķenguri un valebiji, emu, vombati un nambati – skudrsomaiņi.
Tropiskie lietus meži atrodas Austrālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu piekrastēs. Tur aug krāšņpalmas, araukārijas, priedes, kokpapardes un orhidejas. Austrālijas vidējo austrumu piekrastes vidusdaļā ir subtropiskie lietus meži ar kauri priedi un buksuskokiem. Austrālijas dienvidaustrumos un Tasmānijā ir mērenā klimata lietus meži. Koalas dzīvo tikai Austrālijas eikaliptu mežos.…