Ik dienu, katrs no mums sastopas ar kādu no ķīmiskiem savienojumiem, piemēram, tāpat tajā izslavētajā koka kolā ir kādi ķīmiski piejaukumi. Sāls, ko lietojam pārtikā arī ir ķīmisks savienojumus. Metāli, kas gan būtu ar mūsu dzīvēm, ja mēs nezītu nevienu no metāliskajiem elementien, nebūtu ne mašīnu, nekā pat vienas no mūsu dzīves jau svarīgākajām lietām datora, lodēšanā izmantotā alva. Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55. Cēzijs ir pieskaitāms pie sārmu metāliem, tāpēc dabā brīvā veidā nav sastopams, jo intensīvi reaģē ar gaisa skābekli un ūdeni. Cēzijs reaģē ar ledu temperatūrās virs 116 K. Dabā cēzijs ir sastopams dažos minerālos. Savienojumos cēzijam var būt tikai vērtība +1. Cēzija hidroksīds (CsOH) ir ļoti stiprs sārms, un tas šķīdina stiklu. Cēzijs ir viselektropozitīvākais elements un visizteiktākais sārmu metāls.Sārmu metāli ir periodiskās tabulas IA grupas elementi. Tie ir visaktīvākie metāli un brīvā veidā dabā nav sastopami, jo intensīvi reaģē ar ūdeni un gaisa skābekli. Sārmu metālus brīvā veidā iegūst, elektrolizējot to savienojumu (parasti hlorīdu vai hidroksīdu) kausējumus. Sārmu metāli ir: litijs, nātrijs, kālijs, rubīdijs, cēzijs un francijs. Palielinoties atommasai, palielinās ķīmiskā aktivitāte. Francijs ir radioaktīvs. Sārmu metāli, reaģējot ar ūdeni, veido hidroksīdus (sārmus), tāpēc tos sauc par sārmu metāliem.Metāli metālisku elementu veidotās vienkāršās vielas. Metāli relatīvi labi vada siltumu un elektrību. Metālu sakausējumi ir nozīmīgi konstrukciju materiāli. Ķīmiskajos savienojumos metāliem var būt tikai pozitīvas vērtības, atšķirībā no nemetāliem, kam var būt arī negatīvas vērtības. Lielākā daļa metālu brīvā veidā nav stabili un oksidējas (korodē), veidojot stabilākus savienojumus. Metāliem parsti tiek pievienoti citi metāli lai uzlabotu to izturību un citas īpašības. Ja metālu pakļauj lielai fiziskai slodzei, tam ir vērojamas īpašības, respektīvi, ja tas ir ciets, tas salūzt (tērauds), ja mīksts( svins, alumīnijs), tad tas locās, deformējas.…
