Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, citu krimināltiesisko institūtu vidū ir īpaši jāizdala un jāakcentē. To tad arī sīkāk ir analizējis darba autors, konkrēti, šo darbu veltot institūta “nepieciešamā aizstāvēšanās” analīzei un izpētei. Darba autors uzskata, ka šīs tiesību normas īpaši ir jāizceļ uz citu normu fona, jo tās “par pozitīvām pārvērš” darbības, kas ārēji atbilst noziedzīgam nodarījumam un ir sodāmas saskaņa ar Krimināllikuma sevišķas daļas attiecīgajiem pantiem. Šīs normas nav aizlieguma, bet gan pilnvarojuma, jo nosaka subjektiem pozitīvā satura tiesības.1
Darba autors, pētot dažādus tiesību avotus un analizējot juridisko literatūru, īpaši vēlas akcentēt viedokli, ko pauž docents m.iur Andrejs Judins, kurš terminu “nepieciešamā aizstāvēšanās” definē kā specifisku stāvokli, kurā atrodas persona, pret kuru tiek vērsti uzbrukuma draudi. Sīkāk analizējot šo institūtu secinām, ka šī definīcija vislabāk atbilst nepieciešamās aizstāvēšanas jēdziena būtībai par kuru autors runā darba 1.nodaļā.
Darba 2.nodaļā tiek aplūkoti nepieciešamās aizstāvēšanās tiesīguma nosacījumi, proti, tie faktori, kas regulē personas darbību tiesiskumu, juridisko legalitāti atrodoties nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī. Tiek aplūkoti un analizēti piemēri.…