Ņemot vērā, ka mūsdienās aktuālas ir nepilngadīgo likumpārkāpēju problēmas, savā referātā pievērsu uzmanību konkrētai personu grupai – nepilngadīgajiem un to kriminālatbildības īpatnībām, kā arī soda piemērošanai.
Konvencijas par bērna tiesībām 1.pants noteic, ka par bērnu uzskatāma jebkura cilvēciska būtne, kas vēl nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu.
“Bērnu tiesību aizsardzības likuma”3.pants norāda, ka bērns ir perona, kas nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu.
konvencijā deklarēts, ka bērnam ir nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība, arī pienācīga tiesiska aizsardzība. Bērnu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai citam cietsirdīgam, necilvēcīgam vai viņa pazemojošam apspiešanas veidam vai sodam. Personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem, bez atbrīvošanās iespējamības nevar piespiest ne nāves sodu, ne mūža ieslodzījumu. Nevienam bērnam nedrīkst nelikumīgi un patvarīgi atņemt brīvību. Bērna aizturēšana, apcietināšana vai ieslodzīšana var notikt tikai saskaņā ar likumu un vienīgi kā galējs līdzeklis un uz iespējami īsāku laiku. Ar katru bērnu, kuram atņemta brīvība, jāapietas cilvēcīgi, respektējot viņa cilvēcisko pašcieņu un ievērojot attiecīga vecuma personas vajadzības. Viņu jānošķir no pieaugušajiem, un viņam tūlīt jāsaņem juridiska un cita atbilstoša palīdzība. Nepilngadīgajiem ir tiesības apstrīdēt brīvības atņemšanu tiesā.
“Bērnu tiesību aizsardzības likums” noteic, ka valstij jānodrošina, lai lietas, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, izskatītu speciālisti, kuriem ir attiecīgas zināšanas bērnu tiesību jomā, un, kuri speciāli sagatavoti darbam ar bērniem. Lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, tai skaitā arī krimināllietas, kurās tiesājamais ir nepilngadīgais, tiesā izskatāmas ārpus kārtas.
Nav apstrīdams, ka jautājumiem, kas saistīti ar bērnu un jauniešu noziedzības samazināšanu, viņu tiesību nodrošinājumu, ir jābūt vienai no jebkuras valsts prioritātei.…
