SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Nepilngadīgāis kriminālprocesā par dalībnieku var kļūt vienā no trim statusiem: ja pret nepilngadīgu ir izdarīts noziegums – cietušā statuss; ja nepilngadīgāis var sniegt nozīmīgu informāciju kādā lietā – liecinieka statuss; ja nepilngadīgāispats veicis noziedzīga rakstura darbības, izdarījis noziedzīgu nodarījumu – apsūdzētā statuss.
Cietušais kriminālprocesā var būt fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks kaitējums.
Par cietušo kriminālprocesā personu atzīst tikai tad, ja persona, kurai nodarīts kaitējums, vai tās pārstāvis tam piekrīt.
Personu par cietušo atzīst tikai ar amatpersonas, kura veic kriminālprocesu, rakstisku lēmumu. Lai personu varētu atzīt par cietušo, jākonstatē, ka: viņai ir nodarīts mantisks zaudējums, fiziskas ciešanas vai morāls aizskārums; morālais aizskārums personai nav nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim; persona piekrīt tikt atzīta par cietušo.
Tātad ir tiesības izlemt, būt vai nebūt par cietušo kriminālprocesā.
Kriminālprocesā nepilngadīgam cietušajam ir nepieciešams pārstāvis
Par pārstāvi var būt: viens no likumiskajiem pārstāvjiem (māte, tēvs, aizbildnis, aizgādnis); viens no vecvecākiem, pilngadīgs brālis vai pilngadīga māsa, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies; bērnu tiesību aizsardzības institūcijas pārstāvis; tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kura veic bērnu tiesību aizsardzības funkciju.
Apskatītie nepilngadīgās personas pārstāvja tiesības aizstāvības realizēšanā.
Cietušais – fiziskā persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību.
Cietušais vai viņa pārstāvis tiesību īstenošanas nodrošināšanai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.
Būtiski apzināties, ka katrs cietušais pats var izlemt, vai izmantot savas tiesības, vai nē. Tiesību neizmantošana vispār vai kādā daļā nav nekādi jāpaskaidro, tas nevar izsaukt nelabvēlīgas sekas cietušajam. Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā.
Liecība ir arī pirmstiesas izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem
Pratināšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir informācijas iegūšana no pratināmās personas.
Nepilngadīgo uz pratināšanu paras¬ti aicina ar viņa likumiskā pārstāvja, mācību iestādes vai bāriņtiesas (pagasttiesas) starpniecību. Ja ir apstākļi, kas pamatoti liedz vai apgrūtina izmantot šādu aicināšanas kārtību, nepilngadīgo aicina, neizmantojot minēto starpniecību
Apskatītie nepilngadīgā pratināšanas īpatnības., nepilngadīgās personas pratināšana ar psihologa starpniecību
Aizdomās turētais Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto. Apskatitie šai personai ir tiesības un pienakumi., noteikumi kad persona zaudē aizdomās turētā statusu.
Apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Viena un tā pati persona vienā kriminālprocesā nevar vienlaikus būt apsūdzētais un aizdomās turētais.
Izpētitie statistikas dati prekš kurām secinams Lai novērstu vardarbīgu uzvedību un risinātu ar jauniešu likumpārkāpumiem saistītās problēmas, sabiedrībā jāizstrādā stratēģijas
Tiesiskie un piespiedu līdzekļi vai pasākumi vienmēr jābalsta uz likumības principiem, nevainīguma prezumpciju, tiesībām uz aizstāvību, taisnīgu lietas izskatīšanu, privātās dzīves aizsardzību, proporcionalitāti un elastīgumu. Gan tiesas procesam, gan izvēlētajam soda mēram un tā sekojošajai piemērošanai jāpamatojas uz nepilngadīgā interešu aizsardzības principu.
Eiropas prakse tiesvedības sistēmās nepilngadīgo lietās pastāv trijās galvenajās jomās: preventīvie pasākumi, audzinošie pasākumi vietējā administratīvajā mērogā un sociāli profesionālā integrācija.
…
