Pašlaik Latvijā notiek nepārtraukts likumdošanas attīstības process. Daudzos likumos tiek izdarītas izmaiņas un grozījumi, tiek pieņemts ļoti daudz likumu un citu normatīvu aktu, kas regulē sabiedriskās attiecības dažādās dzīves sfērās. Saprotams, ka likumdošana ir saistīta ar ekonomisko situāciju valstī. Pēc valsts neatkarības iegūšanas Latvija pievienojās virknei starptautisko dokumentu cilvēktiesību jomā, tai skaitā arī ANO konvencijai par bērnu tiesībām (1991. gada 4. septembrī).
1998. gada stājās spēkā Bērnu tiesību aizsardzības likums, kurš garantē bērna tiesības un brīvības, kā arī likumiskās intereses nacionālās likumdošanas līmenī. Tomēr šajā likumā un starptautiskajos dokumentos ietverti nosacījumi par nepilngadīgo tiesisko statusu netiek pilnībā ievēroti un garantēti, lai gan Latvijas Republikas „ Bērnu tiesību aizsardzības likuma ” 1. pants reglamentē, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība.
Pašreiz Latvijā izveidojušies tādi apstākļi, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir nonākuši finansiālās grūtībās, tikai neliela daļa cilvēku var dzīvot bezrūpīgi un nedomāt par naudas trūkumu.
Šādos samērā sliktos ekonomiskajos apstākļos notiek ne mazums tiesību pārkāpumu, tanī skaitā arī krimināla rakstura. Daudzi izdara noziedzīgus nodarījumus, lai vairotu savu bagātību, bet citi, lai izdzīvotu.
Saprotams, ka noziedzīgu nodarījumu izdara ne tikai pieaugušie, bet arī nepilngadīgie.
Pēc autora domām, nepilngadīgie noziedzīgus nodarījumus visbiežāk izdara tāpēc, ka ir nepietiekama nepilngadīgā audzināšana ģimenē, bezdarbs, narkotiku, alkohola un toksisko vielu lietošana, nepilngadīgo iesaistīšanās noziedzīgās grupās. Varbūt arī citi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas veicinoši apstākļi, taču visi šie apstākļi ne vienmēr ir dominējošie noziedzīgās uzvedības motivācijā, jo daudzi nepilngadīgie ar tādiem pašiem apstākļiem noziedzīgus nodarījumus neizdara. Taču šie apstākļi var veicināt konkrētu situāciju noziedzīgas rīcības izveidošanos un atbildību.
Ņemot vērā slikto ekonomisko situāciju valstī, daudzi iedzīvotāji nevar atļauties sūtīt savus bērnus skolā naudas trūkuma dēļ. Tādēļ nepilngadīgie jau no bērnu dienām nemācās, neizglītojas, bet jau šajā vecumā sāk izdarīt dažādus sīkus morālas un tikumisko normu pārkāpumus. Paaugoties, viņi pievēršas daudz nopietnākām lietām un visbeidzot tiek izdarīti arī noziedzīgi nodarījumi. Vecāki šos pusaudžus nevar izkontrolēt, jo sevišķi tādus, kas ignorē vecāku prasības un kuru attieksme pret vecākiem ir neciešama. …
