Tirgus ekonomika sniedz iedzīvotājiem daudz iespēju, piemēram, pelnīt naudas līdzekļus, attīstīties, sasniegt mērķus.
Nodarbinātības politika ir neatņemama valsts sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa un ir cieši saistīta ar darba tirgus izmaiņām. Darba tirgū ir daudz problēmu un nepilnību, kuras ir visai sarežģīti risināmas, piemēram, bezdarbs, darba spēka migrācija, darba spēka koncentrācija, nereģistrētā nodarbinātība. Taču neviena problēma nav tik ‘’sāpīga’’ sabiedrībai kā nereģistrētā nodarbinātība, jo tā sagrauj sociālo sfēru un ir negodīga.
Pareizi izvēlēta pieeja nodarbinātības politikas pilnveidošanā stimulēs darbspējīgo iedzīvotāju mērķtiecīgāku darbību darba tirgū, paplašinās darba tirgus politikas darbības sfēru ar mērķi radīt jaunas darba vietas un pilnveidot darba spēka pielāgošanos ekonomikas strukturālajām izmaiņām.
Tāpēc ir lietderīgi apskatīt tādu jautājumu kā nereģistrētā nodarbinātība, tās sekas un likvidēšana.
Nereģistrētā nodarbinātība ir plašs jēdziens, jāsaka, ka likumdošanā nav noformulēts tāds jēdziens kā nereģistrētā nodarbinātība vai nelegālais darbs. Taču VID un VDI dod skaidrojumu šiem jēdzieniem. Ir lietderīgi uzskaitīt, kas īsti ir klasificējams kā nereģistrētā nodarbinātība:
Darba attiecības, kas nav juridiski noformētas, proti, darbs bez līguma;
Algas ‘’aploksnē’’;
Neapmaksātas virsstundas;
Nepareiza vai nepilnīga darba laika uzskaite.
2006. gadā bez darba līguma un strādājošo skaits ar ‘’aplokšņu’’ algu bija 24%, proti, katrs ceturtais. No tiem 12,7 % (136 tūkst.) bija nodarbinātie ar līgumu, taču daļa algas tiem tika izmaksāta nelegāli, bet bez darba līguma tika nodarbināti 11,3% (121,1 tūkst.). …