Netradicionālā lauksaimniecība kļūst arvien populārāka to cilvēku vidū, kuri līdz šim nodarbojās ar tradicionālo lauksaimniecību nelielās platībās, kā arī tām zemnieku saimniecībām, kurās lauksaimniecība ir pamatražošana. Par netradicionālās lauksaimniecības nozarēm Latvijā uzskata mūsu klimatiskajos apstākļos maz izplatītu vai jaunu sugu, nepazīstamu dzīvnieku un augu sugu audzēšanu. Lauku attīstība ir viena no aktuālākajām Latvijas reģionālās attīstības problēmām. 30 % valsts iedzīvotāju, dzīvo laukos, kas aizņem Latvijas teritorijas lielāko daļu. ES ir atzinusi, ka – lai nodarbotos ar tradicionālajām saimniekošanas nozarēm laukos, apsaimniekotai zemes platībai jābūt ne mazākai par 50 hektāriem. Latvijā aptuveni 6.4 % ir tādu zemes īpašnieku, kam apsaimniekotās zemes platības ir lielākas par 30 hektāriem, bet pārējie 64.8 % veido tādi zemes īpašnieki, kas apsaimnieko 2 – 10 hektāru zemes [6, 128.lpp.].
Pēc iestāšanas ES un tagadējās krīzes laikā Latvijas mazie zemnieki vairs nespēj eksistēt un konkurēt ar lielajām zemnieku saimniecībām, jo pieprasītā produkcija ir lielos daudzumos, ko spēj nodrošināt tikai lielās zemnieku saimniecības vietējiem un ES tirgum. Līdz ar to mazie Latvijas zemnieki, meklējot veidus, kā vairāk nopelnīt, izmatojot raksturīgās lauksaimniecības zemes, ūdeņu un mežu iespējas, sāk attīstīt dažādas netradicionālās lauksaimniecības formas - augļu un dārzeņu audzēšana, ogu audzēšana, ārstniecības augu un garšaugu audzēšana, kažokzvēru audzēšana, dažādu dzīvnieku audzēšana un arī lauku tūrisms.
Autors šajā studiju darbā apraksta situāciju Latvijas lauksaimniecībā, kas radusies iestājoties ES un par tās problēmām, un izklāsta par netradicionālās lauksaimniecības īpatnībām un tās veidiem.
Studiju darba mērķis ir izpētīt netradicionālās lauksaimniecības iespējas Latvijā, šīs nozares aktualitāti un tās ienesīgumu. …
