NOBEIGUMS
Līdzās ar visām citām neverbālās komunikācijas pusēm, attieksme pret partneri veidojas cilvēka maņu orgānu sajūtu pamatā. Atkarībā no tā, kā mēs jūtam smaržas, sajūtam garšu, uztveram krāsu un skaņu sajaukumu, sajūtam sarunu biedra ķermeņa siltumu, mēs būvējam komunikāciju ar šo sarunu biedru. Šīs cilvēku maņu orgānu komunikatīvās funkcijas ļauj pieņemt tos kā neverbālās komunikācijas instrumentus. Īpaši liela nozīme komunikācijā ir smaržām. Tas, pirmkārt, ir ķermeņa smarža un cilvēku lietotā kosmētika. Mēs varam atteikties no saskarsmes ar cilvēku, ja uzskatīsim, ka viņš slikti ož. Tās pašas grūtības rodas arī kroskulturālā komunikācijā. Smaržas, kas ierastas vienā kultūrā, var būt atbaidošas citā.
Vācu filozofs Nīče raksta: „Visa ticamība, visa labā sirdsapziņa, visi patiesības pierādījumi nāk tikai un vienīgi no sajūtām”, šis teikums ietver smaržas izjūtu. Lai arī lielāko daudzumu informācijas cilvēks saņem no ārienes, caur redzi un dzirdi, taču smarža vienmēr var būt ceļš uz saprašanu. Komunikācija var būt arī tad, ja jūs ar cilvēku nerunājat aci pret aci, arī tad, ja cilvēks nav jums tuvu. Viktors Hugo ir teicis: „Nekas neatdzīvina atmiņas tik ļoti kā smaržas.”
Kas smaržai liek kļūt par komunikācijas daļu? Smaržas var mainīt noskaņojumu un paaugstināt modrību. Pētījumi liecina, ka lavandas smarža veicina patīkamu noskaņojumu. Vairāki elementi ietekmē smaržu: smaržas stiprums, kas saistās ar noteiktu smaržu, smakas veido distanci starp personām, maina saturu un būtību sarežģītās situācijās.
Lai gan jebkura pieredze smaržu pasaulē, iet caur tiem pašiem sajūtu orgāniem, kultūra ietekmē reakciju uz apkārtējās vides smaržām.
…
