Vārda komunikācija (communicatio lat.) izcelsme meklējama latīņu darbības vārdā communicare (aprunāties, dalīties domās, sazināties). Savukārt tā atsevišķās daļas ietver: unio – vienotība, cum unio – ar vienotību, communi – visi. 1999.gadā izdotajā Svešvārdu vārdnīcā komunikācija izskaidrota kā saskarsme, saziņa, domu, priekšstatu, jūtu u.c. apmaiņa starp cilvēkiem viņu darbības procesā. Dž. Eiders komunikāciju traktē kā procesu, kur ar vispārēju simbolu palīdzību tiek veikta domu apmaiņa starp clvēkiem, tādējādi akcentējot simbolu nozīmi komunikācijas procesā. Iepriekšminētais ļauj formulēt šādus pamatatzinumus:
• komunikācija ir saskarsme, kas sociālpsiholoģiskajā pieejā tiek definēta kā tiešs vai netiešs sazināšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, nostādni un attieksmi, aktivitātes pakāpi un darbību;
• komunikācija ir process – secīga darbību virkne kāda rezultāta sasniegšanai;
• komunikācija ir domu vai, precīzāk, informācijas apmaiņas process;
• komunikācijā ir iesaistītas vismaz divas personas;
• komunikācija ir orientēta uz savstarpēju saprašanos.
Parasti komunikācija notiek ar kādu nolūku. Nolūki var būt visdažādākie: iegūt nepieciešamo informāciju, pārliecināt komunikācijas partneri un likt viņam darboties, mainīt partnera viedokli, uzturēt partneru attiecības utt., u.t.jpr. [1;5]
Komunikācija ir informācijas apmaiņas process starp partneriem. Saskarsmē cilvēki apmainās idejām, faktiem, uzskatiem, jūtām, noskaņojumiem. Komunikācijas laikā informācija tiek ne tikai nodota, bet arī radīta, precizēta, attīstīta. Informācijas apmaiņa notiek subjektu attiecību sistēmā, balstoties uz partnera un saskarsmes situācijas uztveri. Komunikācijas procesā partneri cenšas realizēt savus mērķus, vajadzības un intereses, savstarpēji ietekmējot viens otru. [4;28]
Komunikācija – informācijas apmaiņas process. ASV psihologs R. Jakobsons uzskata, ka informācijas apmaiņas jeb komunikācijas procesu veido seši elementi:
1. Sūtītājs (kodētājs) – cilvēks, kas nodod informāciju.
2. Saņēmējs (dekodētājs) – cilvēks, kas saņem informāciju.
3. Kontakts – informācijas nodošanas veids (neverbāli, verbāli: mutiski, rakstiski – vēstule, fakss).
4. Paziņojums – informācijas saturs.
5. Kods – valoda un tās likumi, ar kuru palīdzību nodod informāciju.
…