Nīčes "Antikrists". Kristietības noliegšana

Nīče ir uzaudzis mācītāju ģimenē, mācījies teoloģiju, bet viņš pats tomēr noliedz kristietību un ticību. Līdz šim bija pilnīgi skaidrs tas, ka gandrīz jebkurš, augot tiešā saskarē ar ticību, paņemt no tās lielu daļu, un turpina to sludināt tālāk. Bet Nīče sevi apturēja no šīs ticības. „Kristietības pasaulē cilvēks turas un pastāv vienīgi ar ticības palīdzību, ticība ir tas, kas salasa kopā visus savrupos Bijuma elementus”.1 Nīčem šī ticība tikai pazaudēta, ko, protams, nevarētu uzskatīt par kaut ko sliktu. Iespējams, pie vainas varētu būt iepriekš pieminētā smagā, psihiskā slimība, ar ko viņš slimoja dzīves laikā. Es izvirzu tādu variantu, ka Nīče, saslimstot ar slimību mēģināja vērsties pie Dieva, lūdzot pēc palīdzības, taču, to nesaņemot, pār viņu nāca apgaismība un viņš saprata, ka Dievs patiesībā nemaz nav. Tā, iespējams, tapa arī viņa grāmata „Antikrists” un tieša, atklāta un patiesa kristietības noliegšana.
Nīče dzīvoja laikā, kad pasaule sāka atļauties pētīt un pat apstrīdēt kristietības būtību. Tātad, ciešot no tā, ka Dievs viņam nepalīdzēja, viņš turpināja pētīt kristietību un nonāca pie tādiem secinājumiem, kas pierāda tieši to, ko daudzi mūsdienu cilvēki – ticīgie, vel joprojām nav mēģinājuši vai tomēr gribējuši saprast. …