1. Tiesiskā apziņa.
Ir skaidrs, ka viens no kārtības priekšnoteikumiem valstī ir augsta vispārējā un jo īpaši - juridiskā kultūra, ko nosaka tas, cik lielā mērā mēs rīkojamies saskaņā ar savu tiesisko apziņu un taisnīguma jūtām. Viena no lietām, kam būtu vajadzība pievērst uzmanību, ir tiesiskā apziņa un tās stāvoklis sabiedrībā. Ja pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai būs izpratne par kārtību valstī, par to, kā to organizēt un uzturēt, kā arī to, ka visa tā pamatā ir tiesību sistēma un tiesības, kas regulē sabiedrības svarīgākās attiecības, tad tas jau būs liels solis pretī uzdevuma izpildei.
Ar tiesisko apziņu saprot, uzskatu, ideju kopumu, kas pauž cilvēku attieksmi pret esošām un vēlamām tiesībām, likumdošanu, likumību, tiesvedību utt., viņu priekšstatus par tiesiski pamatoto un nepamatoto. Tiesiskā apziņa arī – kopums, kas ir saistīts ar viņu tiesībām un pienākumiem – to apzināšanos un realizāciju. Tiesiskā paziņa pastāv divos veidos – sabiedriskā un individuālā tiesiskās apziņas formas. Tiesiskās apziņas veidošanā un darbībā sevišķa nozīme ir sistēmai, kurā ietilpst pakārtotas sistēmas: vispārējās orientācijas (pamatelementi: vajadzības, intereses, nostādnes, ievirzes); vērtību orientācijas (pamatelements – vērtība) un motivācijas (pamatelements – motīvs) sistēmas
Tiesiskais nihilisms neapšaubāmi caurauž visu sabiedrību un arī valsts varu. Par sabiedrību, tas ir, mums pašiem kā cilvēkiem, viss skaidrs. Kā pieradām padomju laikā apiet likumu ar līkumu, tā arī tagad grūti tikt vaļā no šī dubultmorāles standarta. Gluži tāpat kā no citiem nelādzīgiem ieradumiem. Taču kritikas krustugunīs visupirms nokļūst tie, kas redzamāki — deputāti, ministri, tiesu varas pārstāvji.
…
