Nikotīna nosaukums ir cēlies no Francijas diplomāta Džīnsa Niko vārda, kurš strādāja kā vēstnieks Portugāles pilsētā Lisabonā. Tas bija viņš, kurš Katrīnai Mediči palīdzēja atklāt tabaku un ieteica to viņai, jo pastāvēja uzskats, ka tabakai piemīt nomierinošas īpašības. Tā rezultātā arī sākās tabakas lietošanas attīstība Eiropā. Nikotīns ir alkaloīds, ko lielos daudzumos satur tabakas lapas, nikotīna koncentrācija tajās ir lielāka par 5% no auga masas.
Nikotīns ir dabīga inde, kas veidojas tabakas augšanas procesā un tā indīgo īpašību dēļ tam ir nozīmīga loma daudzu insekticīdu ražošanā. Nikotīns, kas ir cigarešu svarīgākā sastāvdaļa, stimulē nervu sistēmu, bet sakarā ar tā spēcīgo un toksisko iedarbību uz organismu, tas var izraisīt nopietnu saindēšanos.
Nikotīns ir viena no stiprākajām indēm. Nāvīgā deva 0,06g. Nikotīns ir viens no vērtīgākajiem insekticīdiem, ko dod augu valsts. Visvairāk nikotīna ir mahorkas un cigāru tabakas šķirnēs.
Nikotīna iedarbība uz organismu
Nikotīns ir ārkārtīgi spēcīga inde, kas galvenokārt iedarbojas uz nervu sistēmu, gremošanas sistēmu, kā arī uz elpošanas un asinsrites sistēmu. Eksperimentējot ar dzīvniekiem, jau pagājušā gadsimtā pierādīja, ka nikotīns neapšaubāmi ietekmē nervu darbību. Pie nikotīna var pierast. Sistemātiski pētot nikotīna iedarbību uz dzīvu organismu, zinātnieki noskaidroja, ka tas izraisa divfāzisku reakciju. Sākumā visdažādāko sistēmu un orgānu kairināmība un uzbudināmība paaugstinās, pēc tam rodas kavēšanās.
…
