Ūdens ir viens no nozīmīgākajiem dabas resursiem. No tā pieejamības un kvalitātes lielā mērā ir atkarīga visas civilizācijas attīstība. No ūdenī esošajiem elementiem, vieni no svarīgākajiem ir biogēnie elementi, pie kuriem pieder arī nitrātjoni. Nitrātjonu koncentrācijas daudzuma maiņa liecina par ūdens kvalitātes svārstību.
Šajā darbā tiks noteikts nitrātjonu koncentrācijas daudzums ar spektrofotometrisku metodi. Rezultāti tiks analizēti un salīdzināti.
Pētniecības darba mērķis: Noteikt nitrātjonu koncentrācijas daudzumu Daugavas ūdeņos un koncentrācijas daudzuma maiņu, atkarībā no ūdens atrašanās vietas.
Pētniecības darba uzdevumi:
1.Veikt literatūras analīzi par pētāmo tēmu.
2.Ņemt ūdens paraugus no Daugavas.
3.Veikt ūdens paraugu analīzi.
4.Apkopot un analizēt iegūtos rezultātus.
5.Izdarīt secinājumus par iegūtajiem rezultātiem.
Pētījuma objekts: Daugavas ūdens paraugi.
Hipotēze: Visās ūdenstilpnēs eksistē biogēnie elementi, tajā skaitā arī nitrātjoni. No nitrātjonu koncentrācijas ūdenī ir atkarīga ūdens kvalitāte. Nitrātjonus var noteikt ar spektrofotometriku metodi.
1.1.Ūdens īpašības
Ūdens kā ķīmiska savienojuma lielo lomu globālajos ģeoķīmiskajos procesos vispirms raksturo tā anomālās īpašības.
Anomālā ūdens blīvuma- temperatūras atkarība. Ūdens maksimālais blīvums ir pie +40C. Pateicoties tam, iespējami dzīvības procesi ūdenskrātuvēs, aizsargājot tās no pilnīgās aizsalšanas.
Anomālā ūdens siltumietilpība. Ūdens siltumietilpība ir lielāka nekā lielākai daļai šķidro un cieto vielu (izņēmumi- šķidrais amonjaks un ūdeņradis). Ūdens augstā siltumietilpība nosaka to, ka temperatūras svārstība uz Zemes lielā mērā tiek izlīdzināta.
Kušanas siltumietilpība. Ledus kušanas siltumietilpība ir 0.012 kJ/mol, un par to lielākas ir tikai amonjaka un ūdeņraža kušanas siltumietilpība. Šis fizikālais faktors nosaka tādus procesus uz Zemes kā relatīvi izlīdzinātas temperatūras pārejas gadalaiku izmaiņās, jo ūdens pārejai no vienas fāzes otrā piemīt liela siltuma inerce.
Iztvaikošanas siltums. Šī ūdens anomālā īpašība nosaka to, ka lielākā daļa siltuma, ko Zeme saņem Saules starojuma veidā, tiek patērēta ūdens iztvaikošanai, bet, ūdens tvaikiem kondensējoties, šis siltums rada kinētisko enerģiju, kura nosaka gaisa masu kustības.…
