PIRMSKOLAS VECUMA BĒRNA SASKARSME
Gandrīz visi cilvēki ( izņemot fiziski un garīgi nespējīgos) jau kopš dzimšanas atrodas saskarsmē cits ar citu, kopš agras bērnības sarunājas. Tomēr diezgan maz cilvēku saprot, cik bieži viņi sazinās- neapzināti, cik bieži- apzināti. Cilvēka attīstība ir nepārtraukts process. Katru jaunu attīstības periodu raksturo savas īpatnības, ko nosaka galvenokārt garīgā un fiziskā attīstība, kā arī dzīves un sociālie apstākļi, audzināšana un pašaudzināšana. Mēs zinām, ka bērni un jaunieši aug un attīstās ātrāk nekā tas bija iepriekš, tomēr jāuzsver, ka arī viņu vidū ir tādi, kuri attīstās ātrāk un tādi, kuri attīstās lēnāk. Tādēļ attīstības posmu robežas ir visai nosacītas.
Bērniem pirmsskolas iestādē svarīga ir saskarsmes prasmju veidošanās. Tā kā galvenā bērnu darbības joma šajā vecumā ir rotaļa, tad saskarsmes prasmju attīstīšanu varētu saistīt ar bērnu darbību dažādās rotaļās. Bērna personības veidošanos ietekmē ne tikai ģimene, sabiedrība, bet lielā mērā bērnudārzs. Tā ir viena no mikrovidēm, kurā viņš darbojas, atrodas saskarsmē ar saviem vienaudžiem, grupas bērniem un pedagogiem. Saskarsmes procesā izpaužas individualitāte, notiek tās attīstība. A. Ādlers savā darbā “Psiholoģija un dzīve” raksta, ka cilvēks saskarsmē tiek iesaistīts ar pirmo elpas vilcienu – atrodoties līdzās savai mātei. Saskarsme turpinās ģimenē, bērnudārzā, skolā, studiju laikā, un profesionālajās gaitās.
Būtu aplami domāt, ka bērna attīstība un saskarsme sākas tikai apzinīgajā vecumā. Tomēr tā nav. Jau embrija periodā ar mātes organisma starpniecību bērnā izveidojas vairākas īpašības, kas izpaužas viņa turpmākajā dzīvē. Sena tautas gudrība māca, ka cilvēka raksturs sākas no šūpuļa. Tāpēc jārūpējas, lai mazajam bērnam neattīstītos nevēlamas un negatīvas rakstura iezīmes, kuras vēlāk iespaido viņa uzvedību un saskarsmi ar vienaudžiem un pārējiem cilvēkiem.
Uzmanība jāvelta, lai bērns iemācītos pieklājīgi un pareizi ēst, dzert, mazgāties, ķemmēt matus. Īpaši svarīgi ir attīstīt bērnu runu, valodu, prātu, domāšanu, iztēli, spēju novērot, salīdzināt, veidot priekšstatus par lietām un parādībām, sekmējama arī atmiņas attīstība. Vēlams panākt, lai bērni apgūtu elementāros uzvedības noteikumus, lai izprastu, ko drīkst, ko nedrīkst darīt. Svarīgi sniegt priekšstatus par skaisto, labo, slikto.
Bērnam jāattīsta prasme būt atbildīgam par uzdoto, iesākto pabeigt līdz galam un pārvarēt grūtības. Jārūpējas, lai bērni iemācītos veikt saviem spēkiem atbilstošus darbus. Jāatceras, ka bērns vairāk nogurst no bezdarbības nekā no rosīgas darbības.
Pirmsskolas vecumā (5-7 gadi) jārūpējas, lai darbība kļūtu mērķtiecīga un apzinīga. Pieaugušajiem jācenšas saprotami atbildēt uz bērnu jautājumiem, jārūpējas par bērnu zinātkāres apmierināšanu, kā arī par prāta, domāšanas, izziņas spēju attīstīšanu.
…
