Pašlaik arvien lielāku nozīmi iegūst delikta tiesības starptautiskajā telpā, jo pieayg cilvēku pārvietošanās iespējas un personu un preču plūsmas brīvība sakarā ar tehnoloģiju attīstību un arvien lielāku to pieejamību sabiedrībai, arī Eiropas Savienības paplašināšanās rada aktīvu tirdzniecības kustību un intensīvu starptautisko sakaru esamību. Tādēļ svarīgi ir apzināt faktu, ka pieaug arī konflikti un tiesību pārkāpumu skaits starp dažādu valstu pilsoņiem un iedzīvotājiem. Tā kā visā pasaulē nevar valdīt viens likums un katrai valstij atbilstoši tās suverenitātes principiem ir tiesības pašai noteikt normatīvos aktus, kam pakļaujas tās pilsoņi un kas regulē sabiedrisko kārtību valstī, nepieciešams noregulēt deliktu risināšanu, kas rodas dažādu valstu pilsoņu starpā. Jāpiebilst, ka daudzas valstis ar deliktiem saprot dažādus pārkāpumus, un vienots to uzskaitījums nepastāv.
Civiltiesību pārkāpums jeb delikts ir neatbilstīga darbība vai bezdarbība, par kuru cietusī persona civilā procesā var prasīt zaudējumu piedziņu, ja šī neatbilstīgā darbība nav tikai līguma pārkāpums. No tā izriet, ka civiltiesību pārkāpumu tiesības galvenokārt attiecas uz kompensāciju piešķiršanu par personisku kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies nolaidības rezultātā. Taču tās aizsargā arī citas tiesības, piemēram, reputāciju, personisko brīvību, īpašumtiesības, īpašuma esību un komercintereses. Galvenais izmantotais tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir zaudējumu piedziņa, taču dažkārt tiek izmantoti izpildraksti, lai novērstu kaitējumu atkārtošanos.
Tā kā mūsdienās galvenais starptautiskais normatīvais akts, kas regulē šādas attiecības, ir regula „Par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām attiecībām”, un patlaban izstrādāšanas un apspriešanas stadijā atrodas Eiropas deliktu tiesību principi, kas ir nozīmīgs solis ceļā uz detalizētāku starptautisko regulējumu deliktu tiesībās, tad, pēc tiem vadoties, nepieciešams apkopot esošos Latvijas tiesību aktus, kas skar deliktu risināšanu starptautiskajā telpā, salīdzināt to regulējumu ar starptautiski pieņemtām nostādnēm, konstatēt nacionālo tiesību nepilnības, kuras turpmāk būtu jānovērš ar mērķi objektīvi un konsekventi risināt deliktus starptautiskajās privāttiesības un panākt nacionālo tiesību normu atbilstību mūsdienu prasībām.
Tiesīby aizskārumu apzīmē ar svešvārdu „delikts”, kas aizgūts no latīņu vārda delictum. Attiecīgi lieto arī apzīmējumu „deliktu tiesības” kā pretstatu „ līgumu tiesībām”.
Personas tiesību aizskārums mūsdienu izpratnē saistās ar tiesiski pamatotas uzvedības pārkāpumu vai darbību, kas radījusi kaitējumu valsts vai personas tiesiskām interesēm. Savukārt tiesību normas vai tiesiskās intereses pārkāpums, atkarībā no nodarījuma pazīmju kopuma, atbilst noteiktai tiesību nozarei.
