1. Valsts Nodarbinātības politika Eiropas kontekstā
Pilnīgas nodarbinātības sasniegšana ir viens no galvenajiem valsts makroekonomiskās politikas uzdevumiem. Nodarbinātība nodrošina cilvēkus ar iztikas līdzekļiem, profesionālo attīstību un socializācijas iespējām, vienlaicīgi sekmējot uzņēmējdarbības un valsts kopējo attīstību.
Latvija, 2004.gada 1.maijā kļūstot par ES pilntiesīgu dalībvalsti, ir uzņēmusies tās pienākumus un saistības arī nodarbinātības jomā. Eiropas Padome 2000.gadā Galotņu tikšanās laikā Lisabonā uzstādīja mērķi līdz 2010.gadam kļūt par viskonkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, tādējādi pieņemot izaicinājumu – vienlaicīgi ceļot produktivitāti, arī sekmēt visu ES iedzīvotāju dzīves standartu paaugstināšanos.
Šī brīža situācija liek secināt, ka Lisabonas stratēģijas izvirzītie mērķi līdz 2010.gadam (nodarbinātības līmenis ES - 70%, sieviešu nodarbinātības līmenis – 60%) un ES Padomes Stokholmā pieņemtie starpposma mērķi 2005.gadam (nodarbinātības līmenis – 67%, sievietēm – 57%), kas ir Lisabonas mērķu papildinājumi kopā ar izvirzītu jaunu rādītāju - sasniegt 2010.gadā nodarbinātības līmeni personām vecumā no 55 līdz 64 gadiem 50% apmērā, Latvijā tiks sasniegti tikai daļēji (skat. 1.1. tabulā).
Par darbaspēka reālo pieejamību liecina ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā. Ja 1997.gadā 60,2% bija ekonomiski aktīvi (ar vai bez darba), tad 2000.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju valstī bija mazāk – 56,8% no iedzīvotāju vecāku par 15 gadiem kopskaita (laukos – 53,9%, Rīgā – 59%).
Kā rāda CSP Darbaspēka apsekojumu rezultāti, kopš 1997. gada nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā saglabājas aptuveni vienā līmenī (1997.g. – 84,1%; 1998.g. – 85,3%; 1999.g. – 86%; 2000.g. – 85,6%).
Analizējot nodarbināto skaita sadalījumu pa darbības sfērām, redzams, ka pieaug pakalpojumu sfērā nodarbināto īpatsvars (1997.gadā – 52%; 2000.gadā – 59%), samazinās lauksaimniecības un zvejniecības sfērā nodarbināto īpatsvars (1997.gadā – 22%; 2000.gadā – 14,5%), bet rūpniecībā nodarbinātie saglabājas apmēram vienā līmenī (1997.gadā – 25%; 2000.gadā – 27%).
Darba ņēmēji veido lielāko daļu no nodarbināto skaita (1996.g. – 85%; 2000.g.- 85%), nedaudz ir palielinājies darba devēju īpatsvars (1996.g. – 3%; 2000.g. – 4,5%) un samazinājies pašnodarbināto personu īpatsvars (1996.g. – 8%; 2000.g. – 6,5%), kas varētu būt saistīts ar nodarbināto skaita samazināšanos lauksaimniecībā, bet neapmaksātie ģimenes locekļi gan 1996., gan 2000. gadā veido 4% no nodarbināto skaita.
…
