Ievads.
Viena no svarīgākajām problēmām jebkurā valstī ir nodarbinātība un bezdarbs. Arī Latvijā, pārejot no centralizētas plānveida ekonomikas uz tirgus, tā kļūst arvien nozīmīgāka. To nosaka šīs problēmas ekonomiskie, sociālie un politiskie aspekti. Bezdarbs un nodarbinātība ir saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā nacionālā kopprodukta apjomu. Augsts bezdarbs, kas izraisa strauju dzīves līmeņa krišanos, kā arī rāda vēsturiskā pieredze,var izraisīt valstī sociālo un politisko krīzi ar smagām sekām.
Ja cilvēkam ir darbs, tas nodrošina iespēju ne tikai pelnīt sev iztiku, bet arī pilnībā piedalīties valsts sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Tātad lai cilvēka dzīve būtu pilnvērtīga, viņam ir nepieciešams darbs. Šī iemesla dēļ darba autors arī izvēlējas raktīt tieši par bezdarbu un nodarbinātību, jo šie rādītāji ir pietiekami nozīmīgi, lai liecinātu par valsts ekonomisko attīstību.
Darba autora mērķis ir izpetīt situāciju Latvijās Republikā, kura skār nodarbinātības un bezdarba jautājumu, ka arī izpētīt bezdarba samazīnāšanas vai paaugstīnāšanas tendenci. Darba tiek aplukoti ar nodarbinātību vai ar bezdarbu cieši saistīti temati, tājos tiek runāts par bezdarba jedzienu un butību, par darba apstākļiem, par iedzīvotājiem un par bezdarba un nodarbinātības limeni Latvijā.
Sasniedzot darba mērķi, darda autors izmantoja vairākus zinātniskus avotus, ka arī pielietoja salidzīnāšanas un nalizēšanas metodiku.
Bezdarbs.
Bezdarbs ir sabiedrīskas dzīves izveidots institūts. Bezdarbs ir cieši saistīts ar sabiedrības indivīdu - cilvēku, cilvēki vēic darbību, par kuru saņēm atalgojumu. Cilvēki kuriem nav darba sauc par bezdarbiniekiem, juridiski, tas ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Bezdarbs ietvēr sevi darbspējīgo apvienošanu viena lielā sociālā slāņā.
Bezdarbu uzskata par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā, tam ir vairāki iemesli. Vispārīgā veidā bezdarba esamība uzrāda sabiedrības neracionālu attieksmi pret saviem cilvēkresursiem kopumā. Ja bezdarbnieki būtu nodarbināti, tad saražotās produkcijas apjoms valstī būtu lielāks, salīdzinot ar reālo izlaidi. Valdības izdevumi bezdarbnieku pabalstiem būtu mazāki, nodokļu likmes arī būtu zemākas. Bezdarba samazināšanā ir ieinteresēts ikviens darbaspējīgs iedzīvotājs un sabiedrība kopumā. Vēl viens iemesls, kāpēc bezdarbu uzskata par problēmu, ir tas, ka nenodarbināti cilvēki cieš ne vien ekonomiska, bet arī sociāla un psihiska rakstura grūtības. Darbs – tā ir caurlaide uz brīvību un materiāli nodrošinātu dzīvi, šajos vārdos izteikta problēmas būtība.
…
