-
Nodokļi Latvijā 1918.-1940.g.
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Nodokļu sistēmas veidošanās Latvijas Republikā | 5 |
1.1. | Nodokļu sistēmas izveidošanās sākums | 5 |
1.2. | Brīvvalsts laika pirmie nodokļu veidi | 7 |
2. | Nodokļu kā sistēmas izveidošana | 8 |
2.1. | Ienākuma nodokļa izveidošanās gaita | 8 |
2.2. | Akcīzes nodokļa ieviešana | 12 |
2.3. | Muitas nodokļa izveidošana un nozīmīgums | 14 |
2.4. | Tirdzniecības un rūpniecības nodoklis | 18 |
2.5. | Nekustamās mantas nodoklis | 19 |
2.6. | Pārējie nodokļi | 20 |
2.7. | Nodokļu politika krīzes apkarošanas periodā | 23 |
Kopsavilkums | 27 | |
Izmantoto avotu saraksts | 29 |
Pirmās nodokļu sistēmas izveidošana Latvijā bija saistīta ar daudzām grūtībām, kas radās brīvvalsts pirmajos pastāvēšanas gados. Pirmkārt, jāmin neskaidrības un neuzticības periods, kāds bija raksturīgs, nodibinoties suverēnai valstij. Nodokļu politika atradās izstrādāšanas stadijā, un ieņēmumi no esošajiem nodokļiem nenodrošināja valsts budžeta sabalansētību. Izveidojušos budžeta deficītu sedza papīrnaudas emisija, tā ietekmējot inflācijas strauju pieaugumu.
Pirmais sākums ir bijis grūts. Trūka paša nepieciešamā – nebija ne sagatavotu ierēdņu kadru, ne inventāra, ne vajadzīgo maksātāju reģistru, saimnieciskā dzīve bija apstājusies, turpinājās cīņas ar ārējo ienaidnieku, tie visi bija apstākļi, kas neļāva uzreiz izvest kādu noteiktu un moderni organizētu nodokļu iekārtu.
Par vienotu nodokļu sistēmas izveides aizsākumu visai Latvijas Republikai var runāt sākot ar neatkarības iegūšanu 1918. gadā.
Ar Padomju valdības ienākšanu Latvijā nodokļu jautājumi tika nolikti otrā plānā, cenšoties iztikt pat bez tiem. Šāda pieeja tika pamatota ar to, ka, jo lielāks skaits uzņēmumu pāriet valsts īpašumā un vadībā, jo vairāk nodokļi zaudē savu nozīmi pie budžeta sastādīšanas. Tādējādi paredzot, ka valsts gluži vienkārši ņems nepieciešamos līdzekļus no "nacionālā darba produkta" jeb citiem vārdiem - iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar viņu toreizējiem uzskatiem iznākums būtu bijis tāds pats, ja strādniekiem atdotu visu viņu darba rezultātu un pēc tam daļu no tā atkal prasītu atpakaļ valsts izdevumu segšanai, uzskatot to par nevajadzīgu un pat kaitīgu nodarbošanos. Jāatzīmē, ka ne pret visām šķirām valdīja tāda nostāja. Padomju valdība tomēr aplika mantīgās šķiras ar ļoti smagu progresīvo nodokli, kas bija domāts nevis ekonomisku apsvērumu dēļ (lai veicinātu vai kavētu ekonomisko izaugsmi), bet gan turīgo šķiru iznīcināšanai un viņu mantas un ražošanas līdzekļu iegūšanai valsts īpašumā. Savukārt Stučkas valdība bija pārliecināta, ka neesot jēga uzlikt cilvēkiem nodokļus, lai viņiem atņemtu maisos noglabāto papīra naudu, jo to varot izņemt no apgrozības izsludinot to par nederīgu maksāšanas līdzekli [3:88].
…
Nodokļu sistēmas veidošanās aizsākumus Latvijā no 1918. gada, līdz tautsaimniecības uzplaukuma un vienotas, sistematizētas nodokļu politikas izveidošanai.
- Nodokļi Latvijā 1918.-1940.g.
- Romiešu tiesību recepcija Latvijā
- Ziņojums Latvijas vēsturē
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Romiešu tiesību recepcija Latvijā
Реферат для средней школы8
-
Ziņojums Latvijas vēsturē
Реферат для средней школы3
Оцененный! -
Autoritārā režīma periods Latvijā
Реферат для средней школы5
-
Disidentu kustība Latvijā padomju varas gados
Реферат для средней школы20
Оцененный! -
Latvijas novadi
Реферат для средней школы5