-
Nodokļi, nodevas
Rakstītajos vēstures avotos par Senlatviju 12. gs. ir atrodams zemes administratīvā iedalījuma apzīmējums – pagasts, kas tiek uzskatīts par nodokļu – nodevu taksācijas vienību. Šī apzīmējuma izcelšanos saista ar krievu valodas vārdu „ΠOГOCTUTЪ” , kas nozīmē – „pacienāt, pamielot.” Baltijas somu apdzīvotajās teritorijās vārda „pagasts” vietā ar tādu pašu nozīmi ir lietots vārds „vaka”. Viss minētais liecina, ka Senlatvijas iedzīvotāji maksāja nodokļus – nodevas.
Senlatvijas administrācija (pilskungi, novadu vecākie), lai nodrošinātu pārvaldi, balstījās uz nodevām, ko ievāca no savas teritorijas iedzīvotājiem pēc t.s. ieraduma tiesībām jeb nerakstītām tiesību normām – tradīcijām. Pagasts, kā jau to liecina minētā vārda nozīmes skaidrojums, sākotnēji nozīmēja uzturu, kas visiem iedzīvotājiem bija jādot kungam, kad viņš apceļoja savu zemi. Iespējams, ka šīs tradīcijas iespaidā ir darināts 16. gs. dokumentos Vidzemē minētā naudas maksājuma nosaukums – velte.
10. – 12. gs. tagadējās Latvijas teritoriju gan no austrumiem, gan rietumiem bieži skāra kaimiņtautu bruņoti iebrukumi. Iebrucēju galvenais mērķis bija pakļaut iedzīvotājus savai varai, t.i., likt tiem dot nodevas.
Tagadējās Latvijas teritorijā ieradušies vācieši pirmās nodevas noteica un sāka ņemt jau 12. gs. beigās. Livonijas Indriķa hronikā vēstīts, ka pirmā bīskapa Meinarda laikā lībiešiem nekādas nodevas vēl nebija uzliktas, bet pēc nākamā bīskapa Bertolda nāves 1198. gadā un lībiešu sakaušanas pie tagadējās Rīgas, Salaspils un Ikšķiles lībieši uzņēma katoļu priesterus un apsolīja tos uzturēt, dodot noteiktu daudzumu labības. Rakstītajās liecībās tā pirmā fiksētā iezemiešu nodeva vāciešiem. …
Ievads Visā cilvēces vēsturiskās attīstības gaitā valsts un sabiedrības nepieciešamo vajadzību apmierināšanai ir pastāvējuši nodokļi un nodevas kā sabiedrības kopprodukta pārdales instruments. Nodokļu maksāšana ir valsts varas administratīva jeb spaidu funkcija attiecībās ar sabiedrību, tāpēc nodokļu maksāšana antīkajā laikmetā brīvam cilvēkam tika uzskatīta par kauna lietu. Šis princips, ka sabiedrības dižciltīgās kārtas bija brīvas no nodokļu maksāšanas uz pārējās sabiedrības rēķina, tika saglabāts un ievērots arī viduslaikos un jaunajos laikos. Naturālās apsaimniekošanas apstākļos, kad valsts vara nebija pietiekami stipra un sabiedrības vajadzības nebija sevišķi augstas, pārsvarā tika ievāktas naturālās nodevas. Pārmaiņas sākās 15. – 16. gs. līdz ar naudas saimniecības izplatīšanas, jo naudas maksājumu ņemšana ir vieglāka un arī izdevīgāka. 18. gs. Radīja jaunas pārmaiņas, kad Eiropas valstīs sāka veidoties noteiktas nodokļu sistēmas, jo līdz tam nebija nekādas sistēmas – nodokļus un nodevas ievāca kur tik vien varēja. Jaunas pārmaiņas sakarā ar kapitālistisko attiecību un industriālas sabiedrības veidošanos bija vērojamas 19. gs. pirmajā pusē un beigās. Tajā laikā radītās finanšu teorijas noderēja par noteiktām vadlīnijām jaunu nodokļu sistēmu radīšanā, kas tika pārmantotas, ieejot 20. gs. , kas bija lielu politisku un ekonomisku pārmaiņu, kā arī lielu militāru konfliktu gadsimts. 20. gs. Beigās, sabrūkot sociālisma sistēmai, radās jaunas pārmaiņas, kas turpinās arī jaunajā tūkstošgadē.
- Nodokļi
- Nodokļi, nodevas
- Nodokļi. Nodokļu politika
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Nodokļi. Nodokļu politika
Реферат для средней школы5
-
Nodokļi
Реферат для средней школы1
-
Nodokļi un nodokļu ieņēmumi
Реферат для средней школы18
-
Nodokļi, to nozīme un ietekme
Реферат для средней школы9
-
Nodokļi ES un Latvijā
Реферат для средней школы7
Оцененный!