Nodokļu politika ir spēcīgākā ekonomiskā svira, ko valdība var izmantot savu mērķu sasniegšanai. Nodokļi veido budžeta pamata ieņēmumu daļu. Ieņēmumi budžetā vajadzīgi, lai būtu iespējas segt visus nepieciešamos izdevumus. Neviena civilizēta valsts nevar bez tiem iztikt, jo valstij ir jāpilda noteiktas funkcijas, kas prasa līdzekļus.
Efektīvas nodokļu sistēmas izveidošana ir nopietns uzdevums, jo tā ietekmē katra iedzīvotāja reālo dzīves līmeni, kā arī uzņēmēja vēlmi darboties, tādējādi ietekmējot vispārējo situāciju tautsaimniecībā. Lai izveidotu optimālu nodokļu sistēmu jāizvēlas:
1.Nodokļu aplikšanas pamatprincipi
2.Nodokļu veidi
3.Iekasēto līdzekļu novirzīšanas formas dažādām sabiedrības vajadzībām.
Nodokļi samazina privātos izdevumus, kurus valdība var izmantot savu programmu realizācijā, pārdala ienākumus un materiālos līdzekļus dažādu sociālo slāņu starpā. Nodokļi var samazināt patēriņa vai ražošanas izraisītās sekas, tie var veikt arī maksājuma funkciju par precēm un pakalpojumiem, ko sabiedrības locekļi mēģinātu iegūt bez maksas un ko līdz ar to cilvēki nevarētu iegūt ar tirgus sistēmas palīdzību, jo privātajām firmām nebūtu iespējams iegūt samaksu par savām precēm un pakalpojumiem.
Ekonomikas zinātnē ir izteikts pieņēmums, ka sasniedzot zināmu nodokļu likmes lielumu un turpinot to palielināt, absolūtā nodokļu masa samazinās. Šo sakarību atspoguļo A.Lafēra līkne.
Nodokļus maksā no:
Ienākumiem (darba algas, peļņas, dividendēm, naudas noguldījumu procentu summām)
Konkrētiem darbības veidiem (pārdošanas – pievienotās vērtības nodoklis)
Īpašuma (kustamā vai nekustamā)
Saņemtiem labumiem (piem., par tilta, tuneļa lietošanu, iebraukšanu Vecrīgā, Jūrmalā u.c.)
Nodokļu funkcijas
Nodokļi pilda noteiktas funkcijas. Jau kopš seniem laikiem nodokļi tiek izmantoti pirmām kārtām, lai uzturētu valsts aparātu, armiju un citas valstij svarīgas institūcijas. Tādā veidā iedzīvotāji atmaksā savu uzturēšanos valstī, izmantojot valsts piedāvātos pakalpojumus – iedzīvotāji ir iesaistīti valsts vajadzību finansēšanā.…
