Nodoklis par darba automašīnas izmantošanu personīgām vajadzībām: argumentācijas analīze interneta portāla komentāros

Kontentanalīzes laikā, es sastapšos ar dažam grūtībām, kas būs saistīti ar domas atkārtošanu, rupjo attieksmi pret raksti un valdību un sevis un sava statusa izradīšana komentāros. Būs daudz neapmierinātu lasītāju komentāru, un ne tikai tāpēc, ka viņiem būs vai nu jāmaksā par transporta līdzekļa izmantošanu, vai nu būs jābeidz to izmantošanu savām vajadzībām, bet arī šīs frāzes dēļ „Valsts prezidenta, premjera un Saeimas priekšsēdētāja dienesta auto netiek plānots aplikt ar IIN, jo šie transporta līdzekļi pielīdzināti operatīvajam transportam.”1, daudziem tas ļoti nepatiks, jo viņi domās. Ka valdībai arī šeit ir priekšrocība. Es ļoti uzmanīgi apskatīšu visus komentārus un izvēlēšos tikai patiesus, atmetot liekus. Domas atkārtošana nozīmē, ka daudziem ir līdzīgas pozīcijas pret situāciju un tie komentāri, kuri ir atkārtoti visvairāk ir svarīgi un visvairāk dos manai analīzei. Sekmīgai analīzei ir ļoti svarīgi pareizi izvēlēties un pareizi izskaidrot racionālos komentārus, jo izvēloties bezjēdzīgus komentārus un nepareizi tos izskaidrojot, pēc analīzes es saņemšu nepareizo rezultātu un analīze būs bezjēdzīga.
Visas problēmas, ar kurām es sastapšos analīzes laikā, var arī izskaidrot no teorētiskās pieejas skatu punkta. Daži lasītāji, izlasot citu cilvēku komentārus, it īpaši ja tie ir ļoti līdzīgi, tic, ka viņu domas ir pareizas un pats sāk domāt tāpat. „Spēlētājiem jābūt patiesiem – vai arī nepatiesiem, taču jābūt patiesi pārliecinātiem par savu patiesumu -, bet šāda veida jūtas pret savu lomu pārliecinošam sniegumam nav obligātas. Nav nemaz daudz franču pavāru, kas īstenībā būtu krievu spiegi, un iespējams, ka nav nemaz tik daudz sieviešu, kas vienam vīrietim spēlētu sievas, bet otram – mīļākas lomu; bet šāda veida divkosības patiešām atgadās un bieži vien tiek ilgu laiku veiksmīgi uzturētas. Tas liecina, ka, kaut arī parasti cilvēki ir tie, par kuriem uzdodas, tomēr ir iespējams šādu šķitumu uzturēt. Tātad starp šķitumu un īstenību pastāv statistikas, nevis iekšējas vai obligātas attiecības.…