Nodokļi mūsdienās ir ļoti aktuāla tēma. Gandrīz visas preces un pakalpojumi, kā arī jebkurš naudas ienākums cilvēkā dzīvē tiek aplikts ar nodokli.
Nodokļi ir nepieciešami posmi ekonomiskajās attiecībās sabiedrībā no valsts rašanās brīža. Fundamentālajā Dž. Keinsa teorijā ir formulēts uzskats, ka nodokļi ir galvenais valsts ekonomikas regulēšanas elements. Ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no naudas uzkrājumiem un tā kā lieli naudas uzkrājumi traucē attīstību un ja tie netiek ieguldīti ražošanas pilnveidošanā un nodarbinātības nodrošināšanā, tad tie ir jāpārņem valstij ar nodokļu palīdzību. Nodokļiem ir jābūt valsts finanšu instrumentam, ar kā palīdzību valsts var pārņemt „liekos” un traucējošos naudas uzkrājumus un tādejādi regulēt naudas daudzumu. Valsts attīstība vienmēr tiek pavadīta ar nodokļu sistēmas reorganizēšanu.
Mūsdienas civilizētā sabiedrībā nodokļi ir valsts budžeta galvenais ienākuma avots. Latvijas budžetā nodokļu ieņēmumi veido ap 80 % no kopējiem ieņēmumiem, kas, savukārt, tiek iztērēti valsts izdevumu segšanai. Efektīva nodokļu politika dod iespējas uzturēt un attīstīt valsts ekonomiku.
Latvijā pēc iestāšanas ES ir redzamas izmaiņas nodokļu sistēmā. Brīva preču tirgus nodrošināšanai ES tiek regulēti netiešie nodokļi: pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis. Daļa no ES direktīvu prasībām ir ņemtas vērā, izstrādājot Latvijas nodokļu likumus jau sākot no 1995. gada, bet tagad Latvijai būs jānodrošina ES dalībvalstīm noteiktās minimālās netiešo nodokļu likmes. Nodokļu harmonizācija (saskāņošana) ar ES prasībām noteikti ietekmē Latvijas tautsaimniecību kopumā.…