“Nodoklis ir nepieciešams ļaunums, jo nav iespējams un arī nav vēlams iegūt valstij nepieciešamos līdzekļus no cenām, patentmaksas un nodevām. Noteiktus pakalpojuma veidus nav iespējams pārdot indivīdiem par noteiktu cenu (aizsardzība, valsts pārvalde u. c.), un tas arī nav vēlams (izglītība, drošība), jo tādā gadījumā tos varētu iegādāties tikai turīgākā sabiedrības daļa.”
Autoru kolektīvs “Naudas, kredītu un nodokļu politika; Rīga, 1998
Nodokļu izcelšanās vēsture ir tik pat sena, cik veca ir civilizācija. Jau verdzības un feodālajā iekārtā pastāvēja naturāla nodevu maksāšana un klaušas, kas arī bija obligāti jāpilda. Vēlākajā sabiedrības attīstības posmā, kad izveidojās preču un naudas attiecības, nodokļi ieguva galvenokārt naudas formu, bet dažkārt pastāvēja arī nodokļu maksājumi natūrā un klaušu veidā.
Šo tematu izvēlējos tāpēc, ka tas ir ļoti aktuāls, valsts budžeta deficīta un nacionālā parāda palielināēanās tieši vai netieši ir saistīti ar nodokļiem, lai vispārībā varētu sākt kaut kāda veida uzņēmējdarbību un arī tāpēc, ka tas varētu man palīdzēt nākotnē, veidojot karjeru.
Rakstot šo darbu, mans mērķis ir apskatīt valsts nodokļus un to vietu valsts budžeta veidošnā. Apskatot valsts nodokļus, es gribētu apskatīt nodokļu sistēmu, viņas izmaiņas un kas ir šo izmaiņu cēlonis. Svarīgi ir zināt, kas veido nodokļu sistēmu mūsu valstī un kas tad ietilpst valsts nodokļos.
Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda nauda, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Latvijā ir noteikti 10 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:
1.iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
2.uzņēmuma ienākuma nodoklis;
3.nekustamā īpašuma nodoklis;
4.pievienotās vērtības nodoklis;
5.akcīzes nodoklis;
6.muitas nodoklis;
7.dabas resursu nodoklis;
8.izložu un azartspēļu nodoklis;
9.valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
10.vieglo automobiļu un motociklu nodoklis.
Nodoklis ir ienākuma vai mantas daļa, ko valsta vai pašvaldība ņem noteiktos apmēros no savas teritorijas iedzīvotājiem vai saimniecībām vispārīgo izdevumu segšanai. Nodokļi ir piespiedu maksājumi, no kuriem nevar atteikties.1 Valsts tos iekasē gan no fiziskām, gan no juridiskām personām. Nodokļu apmērs un ņemšanas kārtība ir noteikta likumos.
Nodokļus maksā no:
1.ienākumiem: darba algas, peļņas, dividendēm u.c.
2.konkrētiem darbības veidiem: pārdošanas - pievienotās vērtības nodoklis
3.īpašuma: kustāmā vai nekustāmā
4.saņemtiem labumiem: par iebraukšanu Vecrīgā, Jūrmalā u.c.
Nodokļu sistēma visos laika posmos ir ietekmējusi un arī ietekmēs katra iedzīvotāja dzīves līmeni, arī uzņēmēja vēlmi darboties, tā rezultātā ietekmējot vispārējo situāciju tautsaimniecībā. Tā arī ietekmē uzņēmēja vēlmi darboties, jo, ja nodokļu sistēma būs nepilnveidota un nodokļi, ko šiem uzņēmējiem vajadzēs maksāt būs milzīgi, neviens reāli domājošs uzņēmējs nevēlēsies sākt biznesu vai arī turpināt iesākto biznesu, tāpēc, ka tas vienkārši nevarēs rezultatīvi strādāt un šis bizness nevarēs izdzīvot.
Lai izveidotu optimālu nodokļu sistēmu ir jāizdara sekojošais:
jāizvēlas nodokļu aplikšanas pamatprincipi;
jāizvēlas nodokļu veidi;
jāizvēlas iekasēto līdzekļu novirzīšanas formas dažādām sabiedrības vajadzībām.
Pēdējais punkts, kas tika minēts ir ārkārtīgi svarīgs. Bet mūsu valstī tas īpaši netiek pildīts. Par piemēru var minēt tagadējo ceļu stāvolki, piemēram, uz Rīgas ceļiem. Katru dienu braucot pa pilsētu, samērā bieži var redzēt mašīnas, kas ir apstājušās ceļa malā, jo tām ir pārsistas riepas. Jautājums ir tāds, kur tad paliek tā nauda, ko mēs maksājam nodokļos?
Nodokļu funkcijas
Jau kopš seniem laikiem nodokļi tika izmantoti, lai varētu uzturēt valsts aparātu, armiju, kā arī citas valstij svarīgas institūcijas. Ar šo nodokļu maksāšanu iedzīvotāji bija iesaistīti valsts vajadzību finansēšanā, kā tas arī noteik mūsdienās, jo mēs katrs esam iesaistīti valsts vajadzību finansēšanā.
1.Nodokļu viena no svarīgākajām funkcijām ir valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšana.
2.Valsts ar nodokļu starpniecību var stimulēt vai pretēji ierobežot noteiktus darbības veidus. Ja valsts samazinās nodokļus, tad šī situācija var stimulēt ražotājus modernizēt rūpnīcas, ieviest jaunāko tehnoloģiju, kā arī līdz ar to celt darba ražīgumu.
3.Nodokļi tiek izmantoti arī tāpēc, lai aizsargātu noteiktas ražošanas nozares no importa preču ieplūšanas valstī. Teiksim tām importa precēm, kuras var ražot arī pašzemju uzņēmumi, tiek uzlikts augsts muitas nodoklis.
4.Nodokļi tiek izmantoti arī, lai aizkavētu tādas iedzīvotāju rīcības, kuras valdība uzskata par kaitīgām. Piemēram, uzliekot augstu akcīzes nodokli cigaretēm un alhoholiskiem dzērieniem, tiek momentāli sadārdzinātas šīs preces un tā valdība cenšas atturēt iedzīvotājus no šiem kaitīgiem ieradumiem.
5.Nodokļi tiek izmantoti arī tāpēc, lai regulētu ekanomiskās aktivitātes un pārdalītu ienākumus. Lai iekļautu visus valsts iedzīvotājus tirgus attiecībās, pakļautu tos pieprasījuma un piedāvājuma likuma darbībai. Valdība izmanto nodokļus ienākumu pārdalei, lai varētu nodrošināt sociālo taisnīgumu valstī.2
Lai noskaidrotu kā sekmīgāk izveidotu efektīvāku nodokļu sistēmu ir tuvāk jāapskata daži no šīs sistēmas izveides pamatprincipiem. Tātad klasiskajā ekanomikas teorijā nodokļu sistēmai ir izvirzīti vairāki nosacījumi, no kuriem paši būtiskākie ir :
Ekanomiskā efektivitāte - Nodokļu sistēma nedrīkst izjaukt efektīvu resursu sadalīšanu valsts ekanomikā. Ir iespējama situācija, kad neapdomātas rīcības rezultātā, kapitāls var atstāt valsti. Valdības uzdevums ir sekot šādām situācijām un savlaicīgi tās novērst. Nodokļu sistēma var šo procesu ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Kapitāla noplūšana no valsts rada līdzekļu trūkumu, kas tādējādi uzreiz bremzē ekanomisko uzplaukumu. Šādā situācijā ir nepieciešams izvērtēt nodokļu sistēmas deformējošo efektu uz kapitāla tirgu. Bet, savukārt, lai nodokļu sistēma varētu šo procesu ietekmēt pozitīvi, ir jāizstrādā alternatīvu priekšlikumi, mainot esošo nodokļu nosacījumus par labu tautsaimniecības interesēm, stimulējot kapitāla veidošanos, kuru varētu izmantot par iekšzemes investīciju avotu ekanomikas ilgtermiņa attīstībai.
Vienkāršā administrēšana - nodokļu sistēmai ir jābūt viegli un lēti pārvaldāmai. Svarīgi ir, lai nodokļu iekasēšanai tiktu izlietoti pēc iespējas mazāk izdevumu. Nodokļu administrēšanas uzdevums ir novērst apstākļus, kas veicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nepieciešamības gadījumā reformējot nodokļu administrēšanas sistēmu.
Elastīgums - Nodokļu sistēmai ir jābūt elastīgai, tai ir ātri jāreaģē uz ekanomisko apstākļu izmaiņām. Nodokļu sistēmas elastīgums izpaužas maksājumu atvieglojumos, diferencētajās nodokļu likmēs, valsts atsevišķu reģionu ekanomiskās attīstības sekmēšanā in citos nosacījumos, kurus paredz likumdevējs, pieņemot attiecīgo nodokļu likumu.…
