Nodokļu likumdošana

Drošākais no veidiem, kā valstij gūt nepieciešamos līdzekļus ir un paliek nodokļi. Ja attīstītās valstīs nodokļu ieņēmumi veido vislielāko daļu ap 90% no visiem ieņēmumiem ,tad mazāk attīstītās valstīs tas ir ap 80%,pārējo veido dažādi ne nodokļu ieņēmumi, kas ir ļoti dažādi.
Nodokļi eksistē visās valstīs. Atkarībā no to lomas valsts budžeta veidošanā izšķir “mīstu”, stingru un mērenu nodokļu sistēmu. Skandināvijas valstīs pastāv stingra nodokļu sistēma (vairāk nekā 50% ienākuma nonāk budžetā nodokļu veidā), Rietumeiropā –mērena (nodokļos tiek maksāti 30-40% ienākuma).Ir valstis ar zemiem nodokļiem ,tā dēvētās ārzonas jeb nodokļu paradīzes(piem.Bahamu salas ,Menas sala ,Kostarika ,Pahama ,Malta ,u. c.,).
Iedarbojoties uz inflāciju, bezdarbu un makroekonomisko stabilitāti, nodokļi ir nozīmīgs valdības darbības lauks.
Ir sastopams viedoklis, ka perfekta aplikšana ar nodokļiem ir kā veikls triks, kā rezultātā ir iespējams nodrošināt visu, ko tie spēj dot, panākt maksimālu efektu. Tāpēc nav pārsteigums, ka pasaules ekonomisti ir gadsimtiem lauzījuši galvas par nodokļiem, un tomēr nodokļi šodien vienlaicīgi ir gan ļoti labi saprotami, gan mīklaini. Tik vienkārši savā būtībā un tik pretrunīgi un diskutējami savā konkrētajā lietojumā.
Rakstot šo darbu tēma liekas interesanta un aktuāla, jo nodokļi ietekmē tādus procesus kā investēšanu, sadali, valsts izvēli sociālo un ekonomisko jautājumu risināšanā, citiem vārdiem sākot, tie ietekmē katra cilvēka dzīvi un izpētot sīkāk nekustāmā īpašuma nodokļa būtību centīšos atrast atbildi uz saviem izvirzītajiem jautājumiem…