Nodokļu politika tirdzniecībā

Tirdzniecība kā nozare ieņem svarīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā. Apmēram 60% no tirdzniecības apgrozījuma veido vairumtirdzniecība, bet aptuveni 30% no vairumtirdzniecībā tirgotajām precēm nonāk mazumtirdzniecībā. Pārējo vairumtirdzniecības apgrozījuma daļu veido produkcijas realizācija ražotājiem, citiem vairumtirdzniecības un pārējiem uzņēmumiem Latvijā, kā arī vairumtirdzniecības eksports. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šī gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 2,1%, rēķinot salīdzināmās cenās, bet, salīdzinot ar 2004.gada oktobri, kāpums bijis par 21,6%. 2005.gada janvārī–oktobrī, salīdzinot ar 2004.gada šo pašu periodu, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājies par 21,1%.[15] Ir vērojams straujš pieaugums nepārtikas preču tirdzniecībā. Tas ir saistīts ar strauju finansēšanas pieaugumu tirdziecības nozarē. Tas rada zināmu nestabilitāti, jo finanšu plūsmas ir novirzītas patēriņam nevis, piemēram, rūpniecībai.
Tautsaimniecības attīstība parāda nodokļu sistēmas pozitīvo vai negatīvo ietekmi. Nodokļu mehānisms ietver sevī daudzas iespējas ekonomiski ietekmēt sabiedrisko ražošanu, to dinamiku un struktūru, zinātniski tehniskā progresa attīstību. Straujie tautsaimniecības attīstības tempi atsevišķās valstīs parāda, ka nodokļu sistēma sekmē attīstību, bet stagnācija parāda nodokļu sistēmas negatīvo tendenci. …