Nodokļu sistēmas pamatlikums "Par nodokļiem un nodevām", kurš stājās spēkā 1995. gada 1. aprīlī nosaka, ka nodokļu un nodevu sistēmu mūsu valstī veido:
1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekami objekti un kuru likmi nosaka Saema;
2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, un citiem likumiem;
3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu " Par nodokļiem un nodevām " un pašvaldības domes uzdotiem saistošiem lēmumiem.
Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā ), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai par pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un kavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tās daļas izmantošanu. Nodokļi ir naudas maksājumi, ko veic nodokļu maksātāji uz bezatlīdzības pamata, un tie nav saistīti ar noteiktu mērķi.
Nodokļu sistēma ietver sevī valsts nodokļus un tiem atbilstošos likumus par nodokļu uzlikšanu. Nodokļu sistēmas elastīgums izpaužas maksājumu atvieglojumos, diferencētās nodokļu likmēs, valsts atsevišķo reģionu ekonomiskās attīstības sekmēšanā un citos nosacījumos, kurus paredz likumdevējs, pieņemot attiecīgo nodokļu likumu.
Secinājums - nodokļu sistēmai ir jābūt elastīgai un jāpielāgojas ekonomiskas attīstības tendencēm. Nodokļu sistēmai jābūt arī objektīvai , tas ir attiecībā pret dažādiem nodokļu maksātājiem. Tai jābūt godīgai un vienlīdz jāaptver visi nodokļu maksātāji.
Politiķu uzdevums ir veidot elastīgu, godīgu un vienkāršu nodokļu sistēmu. Tai jābūt izveidotai tā, lai nodokļu maksātāji varētu apzināties, kādi nodokļi un par ko tie viņiem jāmaksā. Kas maksā nodokļus - cilvēki vai uzņēmējdarbība?…