Nodokļu sistēmas attīstības tendences Latvijas ekonomikā

Nodokļu izcelšanās vēsture ir tikpat sena, cik veca ir civilizācija. Ir zināms, ka verdzības un feodālajā iekārtā jau pastāvēja naturāla nodokļu maksāšana un klaušas, kas arī bija obligāti jāpilda. Vēlākajā attīstības posmā, kad izveidojās preču un naudas attiecības, nodokļi ieguva galvenokārt naudas formu, bet dažkārt pastāvēja arī nodokļu maksājumi naturālā un klaušu veidā.
Šo tēmu par nodokļiem izvēlējos, jo ikdienā bieži nākas dzirdēt to, cik mums ir lieli nodokļi, grūta dzīve un vispār valdība ir nekam nederīga. Tieši šī iemesla dēļ arī nolēmu izpētīt nodokļu sistēmu Latvijas brīvvalsts laikā un nedaudz ieskatīties arī senākā Latvijas valsts nodokļu sistēmas attīstības vēsturē.
Mans galvenais darba mērķis ir izpētīt un saprast, kā Latvijas valsts vadītājiem izdevās izvest tik veiksmīgu ekonomisko politiku, ka valsts īsā laika periodā piedzīvoja krasu augšupeju gan ekonomiskajā, gan politiskajā ziņā. Gribētos vilkt paralēles ar mūsdienām, vismaz tajā ziņā, lai sakārtotu ekonomisko stāvokli Latvijā, taču jāsaprot ir viena lieta, ka nevar salīdzināt mūsdienas ar tiem laikiem. Jāatzīst, ka toreiz daudz kas bija savādāk, taču ir lietas, kas cilvēkus satrauca toreiz un satrauc arī šodien, un viena no šīm lietām, manuprāt, ir nodokļi. Jo tā ir nodeva, kas katram ir lielākā vai mazākā mērā jāmaksā un reāli redzēt to, kur šī nauda paliek ne vienmēr izdodas. Tāpēc loģiski ir tas, ka nevienam nav liels prieks to darīt.
Manā darbā ir iekļautas divas tabulas, kas attēlo pagastu pašvaldību ieņēmumu budžetu un otra - nodokļu ienākumu īpatsvaru Latvijas valsts ienākumos. Jau no pašiem pirmsākumiem arī Latvijā ir eksistējuši nodokļi. Tādā vai citādā veidā, bet šis fakts ir neapstrīdams, vēl ņemot vērā faktu, ka Latvija gandrīz vienmēr ir bijusi kādas spēcīgākas valsts pakļautībā. Daudz par Latvijas vēsturi rakstījis A. Balodis savā grāmatā “Latvijas un latviešu tautas vēsture”. Viņš raksta “Kad zviedri pārņēma Livoniju, zeme bija stipri izpostīta. 1624.gadā latviešu daļā 53% zemnieku sētu stāvēja tukšas - dažās draudzēs pat līdz 60-70%. …